sestdiena, 2010. gada 23. oktobris

Saules zaķīc



Esmu nolēmusi beidzot doties ciemos pie savas draudzenes un viņas mazā dēlēna, tāpēc steigšus jārealizē darbiņi, kas tika plānoti mazā cilvēciņa apdāvināšanai.
Rupucis Bezbiksis jau ar nepacietību gaida savu tikšanos ar jauno cilvēkveidīgo draugu. Kā zināms - kompānijā jautrāk - tāpēc Bezbiksim pievienojies Saules zaķīc. Kā reiz šajā pelēkajā lietainajā dienā Saules zaķīc izstaro saules siltumu.
Roku rokā abi draugi, viens otru iedrošinot, gatavojas doties uz savām īstajām mājām :)

Stāsts par šo zvēruku rašanos gan ir mazliet cits - tas ir stāsts par mazu dzijas kamoliņu, kas pacietīgi gaidīja savu pielietojumu. Kad piedzima mana meitiņa, draudzene uztamborēja manai Čiepiņai čībiņas :) Tik ļoti priecājos par šo burvīgo dāvanu, bet - ak vai! Čībiņas izrādījās pa mazu :( 
Mana draudzenīte metās glābt situāciju un čībiņām katru kvadrātiņu papildināja ar vēl vienu rindiņu - tā nu tās ieguva citu izmēru un der meitiņai šobrīd. Kamolīts man tika atstāts, lai es varu pati vēl tās čībiņas uzlabot, ja nepieciešams.
Šāda nepieciešamība man nav!!! ....bet... nolēmu, ka es kamoliņu vienkārši tāpat atpakaļ neatdošu - un vollā - rupucis un zaķīc ir sapucējušies un gatavi jaunai skaistai dzīvei
Kāds tad ir Saules zaķīc? Kas tam vēderā?
Mazajam pasaules pētniekam būs iespēja bužināt čaukstošas zaķa austiņas, spaidīt vienlaikus mīkstu un arī čaukstošu vēderiņu, pirkstiņos virpināt apaļu un kvadrātainu koka pērlīti, skandināt zvaniņu un paraustīt zaķuku aiz pifīgās ļipas :)
Starp citu - zakīc izrādījās gana patstāvīgs - tas var pats nostāvēt, balstoties uz savas ļipas! Tāds lūk malacis, Saules zaķīc...

Tad nu vēl atlicis tāds sīkums (kopš zināmiem neseniem laikiem šī frāze gan ieguvusi negatīvu politisku nokrāsu, kad kāds mazpazīstams politiķis paziņoja, ka viņam "atlicis tāds sīkums kā uzvarēt vēlēšanās") kā uzcept pampertorti, kuru izdekorēt ar sagatavotajām dāvaniņām :) Ceru, ka man veiksies labāk kā šim politiķim un es to sīkumu tomēr realizēšu...

6 komentāri:

Inese teica...

Ļoti jauks un mīlīgs zaķēniņš!

Inese teica...

:) paldies

Ilze teica...

Jautra kompānija! Ak,žēl,ka es nemāku tamborēt!

Inese teica...

Ilze, :D neticēsi, bet es arī visu laiku biju pārliecināta, ka nemāku tamborēt :D Bet pamazām vien kņubinoties šo to esmu apguvusi un ja kaut ko nemāku, tad uzkņubinu tā, kā māku :)))
Vajadzēja tik sagaidīt īsto brīdi, kad tā bimborēšana nāk "no iekšām" un tad acis darba bīstas, bet rokas pašas kaut kā tiek galā...

Anna teica...

O, Inese, ļoti precīzs formulējums tai tamborēšanai...es arī-kā māku, tā tambirēju! Bet zaķēns ir apburošs. Nevaru vien beigt apbrīnot...jāsāk būs arī man tapināt maziem radu bērniem dāvanas- pēdējā laikā tā vairāk "atskrējuši" :D

Inese teica...

paldies, Anna :)
Varu pačukstēt, ka manai 1-gadīgajai dāmai zaķīc ārkārtīgi patīk, īpaši tās koka bumbiņas kņubināt un ausis čamdīt (būs vien arī viņai tāds jāuzbimborē), bet par rupuci neliekas ne zinis, ar zaķīša ierašanos tas zaudējis aktualitāti :)