Bumbas bumbiņas mūsmājās...

Bumbas aizņem mūsmājās pietiekoši daudz vietas, lai par tām atsevišķi parunātos...

Kādas tad tās mums ir - visu veidu un materiālu, lai maziem pirkstiņiem atšķirīgas izjūtas un arī lai mammai nav garlaicīgi :)

Obumbas - tās nu ir izcils piemērs, kad par rotaļāšanos vairāk priecājas vecāki. Jau pirmo obumbu nopērkot, sapratu, ka gribu vēl kādu, tās ir tik īpašas - nu jau mums ir trīs dažādas obumbas (trešā - multifunkcionālā labirintbumba nav nofotografējusies, bet tā apskatāma muki.lv lapā, kur var vairāk palasīties par obumbām vispār). Tās var ņurcīt, likt mazo iekš lielās, lielajā sakrāmēt citas mantas (mēs liekam salveškabatslakatiņu paciņas) un tad pa caurumiem tās atkal pikšķerēt ārā, mētāt (t.i., izmantot arī bumbas pamatfunkcijā) un vienkārši meditatīvi virpināt pa pirkstiem...

Nākamās, kas diendienā tiek ielietotas, ir Tiger veikalā nopirktās koka bumbiņpērles. Paldies Lainei par šo mūsu atradumu :) Ar šīm mums rotaļprieks neizsīkst, jo atrodam aizvien jaunus veidus, kā tās ielietot. Visbiežākais pielietojums  ir un paliek visu pērlīšu izbēršana uz grīdas un vērošana, kā mamma tās atkal vāc kopā. Šī iemesla dēļ ar tām spēlējamies tikai uz tepiķa virsmas, jo tad bumbiņas neaizripo pārāk lielā rādiusā.

Jaunākais mūsu izgudrojums ir  veco adāmadatu otrā dzīve. Tā kā vēl no vecmammas ir palikušas kaudze ar zeķu adatu komplektiem, kas ir dažādu izmēru un skaitliski vairs nav nokomplektējamas adīšanas vajadzībām, bet izmest, saprotams, ka nevar (!), izdomāju, kā tās pielietot mūsu jaunajai atrakcijai - bumbiņu krāmēšanai.

Te nu aicinājām palīgā tēti, jo vajadzīgs rupjš vīrieša spēks - sazāģēt bluķīšus un sacaurumot to mūsu vajadzībām. Tad nu pēc izvēles var spraust adāmadatas (1 līdz 5) un radoši izpausties - likt pēc krāsām, pēc izmēriem, pēc formas u.t.t.

Tētis tā iekarsa bluķīšu zāģēšanā, ka sazāģēja arī koka ripiņas un, galvenais, sajutās gana varens par paveikto

Jāatzīst, ka meitiņai bumbiņu uzdabūšana uz adatas vēl diezko labi nepadodas, bet ar katru reizi sanāk aizvien labāk :) Mīnuss šai "rotaļai" ir tāds, ka adāmadatas ir asiem galiem, bērnu ne mirkli nevar atstāt vienatnē ar šo visai bīstamo uzparikti. Bet pieaugušā uzraudzībā un mākslinieciskā vadībā bērns var izpausties pēc sirds patikas (un uz to visu ar garlaikotu interesi noraugās mūsu Karalis)

Šīs pašas bumbiņas krāmējam un pārkrāmējam dažādos traukos. Te esmu saglabājusi mitro salvešu kastīti, kurā lieliski var sastūķēt gan sīkas mantiņas, gan arī bumbiņas

... un, protams, arī kreļļu vēršana - te labprāt piedalās arī lielais brālis, kas māsai ir savēris ne vienu vien skaistu virteni, pamazām no haotiskas bumbu virtenes pārejot uz augstāku līmeni - simetriskas krāsu un izmēru saskaņošanas

Lai arī tās nav īsti bumbiņas, bet pielietojuma ziņā īpaši neatšķiras - stikla lāsītes (arī tās un šos burvīgos trauciņus iegādājos Tiger veikalā). Te nu ir pavisam citas sajūtas - gan skaņa izberot, gan ar rociņu tās taustot - gludā un vēsā virsma ir pilnīgi atšķirīga no koka bumbiņām. Visbiežākā izklaide ir to izbēršana, bet tāpat arī krāmējam pa trauciņiem - un tad vēl skaļā muzicēšana, kad vāciņš aizvērts...

Kaučuka bumbiņas - tās ir visgrūtāk izkontrolēt, pārāk atsperīgas un pārāk labi prot noslēpties... Šīs meitiņai dikti patīk uzlikt uz zoba un virpināt pirkstiņos.

Plastmasas pērlītes - tām uzreiz vietiņa atradās plastmasas pudelītē un lieliskākā izklaide ir tās izbērt un tad pa vienai salikt atkal atpakaļ. Te gan bērniņš jau bija paguris pozēt un rotaļāties ar visām bumbām pēc kārtas, tāpēc pati pudele nav redzama, jo pazudusi kustībā, bet citu bildīti meitiņa vairs nebija pierunājama nopozēt :)

Citas pērlītes vēl palikušas neizpakotas tīri praktisku apsvērumu dēļ, jo tik sīkas un smalkas lietiņas nosargāt no izkaisīšanas būtu pagrūti. Bet tās lieliski lietojas ar visu iepakojumu - šīs paciņas var smuki krāmēt kastītēs, ar tām var brīvi pārvietoties pa māju, jo nekas (vismaz pagaidām) nebirst ārā, galvenais, ka tās var arī pakošļāt un mamma nebaras :)

Koka bumbas - krellē veramās. Pagaidām vēl tik sarežģītas lietas nedaram, bet šai mantai ir liels pluss - koka adatiņa, uz kuras ļoti viegli uzvērt koka bumbiņas un klucīšus. Šī mums noderēs nākamam attīstības posmam - kreļļu vēršanai, lai apgūtu pirmās iemaņas pirms pērlīšu pīšanas smalkumiem...

Vēl mums ir arī tamborētas bumbiņas, ko kādreiz tamborēju saviem kaķiem, lai ir ko pa māju padzenāt, bet tagad arī meitiņai kāda noderētu, bet par tām gan kādu citu reizīti!