piektdiena, 2010. gada 3. decembris

Rūķu u.c. mošķu cepures

Šobrīd aktuāli ir visāda veida rūķu aksesuāri. Jau noskrējis tas laiks, kad biju priecīga veikalā nopirkt par lētu naudu nekvalitatīvu, primitīvi sašūtu cepuri ar bumbuli... Tomēr pašas rokām darinātai ir pavisam cita pievienotā vērtība!


Te ir viena no cepurēm, kas piedzīvojusi ne vienu vien cepuru ballīti un bijusi jau aš divās Harija Potera vasaras nometnēs. Faktiski tas jau ir pamatiemesls, kādēļ šī cepure tapa - Harija Potera nometnei (no Mirandas nometņu klāsta). Cepure likumīgi pieder kādai jaukai jaunai dāmai, kurai nometnē bija jāierodas ar šādu aksesuāru. Protams, varēja izlīdzēties ar papīra tūtu vai veikalā nopirkto pliki melno cepuri, kuru pēc nometnes droši vien izmestu un aizmirstu. Lai tā nenotiktu, piedāvājos cepuri uztaisīt neaizmirstamu un te nu tā ir - ieturēta Potera krāsu gammā - tāpēc brūnām rozēm; šīs filmas neskatos un grāmatas par Poteru nelasu, tādēļ esmu ļoti maz informēta par šī jaunekļa gaitām, bet priekšstats bija radies tāds, ka zirnekļu tīkls par skādi nenāks (tikko iedomājos par Zkss, viņai noteikti kas tāds patiktu :D) - tas nu ir tāds romantisks ar rasas lāsītēm. Un kā nu bez zirneklīša - tas no melni baltām pērlītēm sanāca gluži vai dabisks...
 
Lai cepuri individualizētu ar tās īpašnieci - zeltā un pērlēs izšūts viņas iniciālis "N" (meitenei ir ļoti skaists vārds - Nikola). Pārējiem, kas šo cepuri izmanto cepuru ballītēs (atzīstos, arī es vienā Jaungada sagaidīšanas ballē, kur bij jāierodas cepurēs, aizlienēju šo skaistuli), ir viegli izlikties par "Nezinīšiem", vismaz pirmais burts sakrīt...
Nākamajā gadā līdzi ņemamais aksesuārs uz nometni bija apmetnis - to arī šuvu, bet diemžēl neesmu nofotografējusi (tika atdots uz nometni gluži vai silts, tikko pabeigts). Lai pieskaņotos apmetnim, arī cepurei tika veiktas nelielas korekcijas. Būs kādreiz jāizlūdzas apmetnītis uz fotosesiju :)


Otra cepure tapa pagājušajos Ziemassvētkos dēlam uz skolu - viņš klases iestudējumā bija ticis pie "Brūnā Rūķa" lomas, tāpēc prasība bija, ka cepurei jābūt brūnai. Sapratu, ka puikam uzmaukt galvā augstāk redzamo rožu cepuri neizdosies, tad nu nācās viņam gatavot citu. Laika limits bija ierobežots, kā jau mans lielais bērns to pieprot, par cepuri tika paziņots pēdējā vakarā, ka nākamajā dienā tā esot vajadzīga :)
Pirmā reakcija man, protams, bija - tas nav iespējams, kur lai es ņemu brūnu rūķa cepuri (pie tam mājā ir gan zaļa, gan zila, gan n-tie veidi sarkanas rūķu cepures, bet tikai ne brūnas)... Tā nu iedzīta stūrī biju spiesta izkulties no ķezas.
Noziedoju bērna vasaras cepuri un uz tās trīs rindās sašuvu krepapīra strēmeles (tās pagatavot ļoti vienkārši - neizrullētu rulli sagriež plānās šķēlēs, to pēc tam katru atsevišķi atšķetina, visu laiku lokot uz pusēm pie izvēlētā garuma apstājas un viducī sarullē, kā konfekšu papīrīšus rullē ciet; viducītis ir tā vieta, aiz kuras šos pušķus vienu blakus otram piešuj pie cepures). Tā kā brūnais kreppapīrs izgāja viss rullis, melno nācās piestiķēt - otrs iemesls melnajam ir arī tas, ka brūnais kreppapīrs nu ļoti oranžīgs (bildēs tas ir vēl košāks, dzīvē tomēr uz brūno sinepjkrāsu velk). No melnā kreppapīra pāri palika 20 cm gabals - to izmantoju,  lai cepure iegūtu spico pagarinājumu. Visi pārpalikumi no brūnā kreppapīra tika sasieti pušķī.
Te nu ir mans Brūnais Rūķis, kurš nevar laicīgi painformēt, ko un kad viņam skolā vajadzēs. Nez kādi pārsteigumi mani sagaida šogad...


3 komentāri:

Irēna teica...

burvīgas cepures, pirmā vispār , kaut vai liec galāa un ej pa ielu...:)

Ilze teica...

Fantastiskas cepures! Un fantastisks blogs! Šķiet, vēl mazliet bloga devas vajag, un pati tūlīt ķeršos klāt meistarošanai. :)

Inese teica...

Paldies, Irēna un Ilze :)

Cepurei forma nav piemērota staigāšanai pa ielu, ja nu vienīgi helovīna laikā (tāda mazliet raganīga) :)