svētdiena, 2010. gada 5. decembris

Kāds sentimentāls atradums


Neticami, bet kaut kas tāds arī ir saglabājies manos krājumos :)
Šis nu ir viens no manas agrīnās jaunības lielākajiem darbiem - tas ir tapis, kad mācījos pamatskolā darbmācības stundās... 
Ir darinājumi, kurus esmu veiksmīgi aizmirsusi, jo savā kaķa mūžā tik daudz kas ir gatavots, veidots, mudžināts... kas to visu lai atceras. Bet šo nu gan atceros - priekš tiem laikiem, šis nu bija ekstra smalks adījums, jau adīšanas procesā brīžiem likās, ka jāmet miers, jo tik lēni virzās uz priekšu...
Un pēc tam vēl tas izšuvums (tā milzonīgā skaitīšana!). Bet redz, ka tomēr pabeidzu...

Vēl kas, parasti es savus rokdarbus dzīvē neielietoju, vienmēr likās, ka nav gana labi, ka visi taču redzēs, ka pati esmu to taisījusi u.c. aizspriedumi. Bet šo nu gan vilku un man pat ļoti patika...

Nemaz nezināju, ka tas ir saglabāts - atradu nelielu sainīti ar manas vecāsmammas glīto rokrakstu uzrakstīts, ka tur iepakota mana vestīte ar kaķi :) Vecāsmammas jau sen kā nav, bet viņas kārtībmīlošais gariņš tepat vien mīt...

7 komentāri:

Irēna teica...

apbrīnojama pacietība pamatskolniecei! Jauks darbs!

Aija Elliņa teica...

Tiešām sentimentāls un ļoti brīnišķīgs atradums!

zaļā pandiņmeitene teica...

Ārkārtīgi mīļš un pacietību prasošs darbs. Tagad reti kura meitene uzņemas adīt ko līdzīgu.

Inese teica...

paldies,
jāsaka gan, ka pie tā laika iespējām un dzijas (u.c. materiālu) izvēles, precīzāk sakot nekā neesamības, nebija īpaši daudz iespēju izvēlēties, ko un kā adīt - bija uzdevums: adīta veste un dzija, kāda nu ir pietiekamā daudzumā, lai veste iznāktu :) Arī izšuvums ir ar tādiem diegiem, kādus nu izdevās piemeklēt. Ar šībrīža iespējām būtu bijis pavisam savādāk...

Zkss teica...

A es domāju, ka kaķis ir ieadīts!? Bet vot pacietība ar?!? Skatos un sāku atcerēties šo to no saviem laikiem..
Kāreizi pag.nedēļ mana mamma atgādināja manu adīto vesti! Ar pīnēm visu priekšpusi, no kurām visa veste griezās uz vienu sānu, kā paralelograms:D Dīvaini-bet es arī to izstrādājumu valkāju!:D Un tās dzijas neesamības tika kompensētas ar Čaklajās rokas pirktiem adītiem atgriezumiem no izstrādājumiem, kuri tika rūpīgi ārdīti, sasieti un saadīti jaunos džempīšos, cepurēs ,cimdos, šalles, zeķēs...Tas par gublānveidīgajām dzijām. A vilnas dzija...:D, turējām aitas, kuras cirpām, mazgājām vilnu, mamma nesa uz kautkurienikurtosavērpa, tad tinām kamolos, krāsojām dažnedažādas un atkal adījām...

Inese teica...

:D jā, mana mamma ar to visu darīja - tas par atgriezumiem un ārdīšanu... Tāpēc jau man vismaz bija kaut kas, no kā kņubināties darbmācības stundu vajadzībām :)
Aitas gan mums parādījās stipri vēlāk

Zkss teica...

Aizmirsu piebilst-forši Tev ome saglabājusi! Man tagad savējā jāmeklē pa skapju skapjiem, maisu maisiem.
Es arī gribu būt tāda omīte! (ārprāc-atkal sāku sapņot, kāda būšu omīte, un gribu mazbērniņus:D:D:D)