Tikai gada nogalē beidzot pieķēros un sabildēju savus pērļojumu krājumus. Kaut kas palika aiz borta, kaut kas atdāvināts nenobildēts, bet kopumā ieskatam, ko protu, būs :)
Daļa no šeit redzamā bija arī 2009.gada vasarā Melngalvju nama izstādē "Mirdzošā atkarība". Jāatzīst, ka man ir šī atkarība - viss mirdzošais man sirdij tuvs. Tāpēc arī esmu apguvusi daudzas pērļošanas tehnikas, lai varētu pati sevi izgreznot...
Šī ir "spontānās izšūšanas" tehnikā darināta kaklarota - ļoti smaga, bet man ļoti mīļa rota
Brošiņa "Roze" - lentīšu locījums apvienots ar lentīšu izšuvumu, ļoti interesants rezultāts, ko var izmantot arī korsešu izskaistināšanai (tās gan ir ļoti greznas un nepraktiskas korsetes :), tīri manā stiliņā :D), bet re kā smuki sader ar Annas man dāvāto sarkano kaklarotu
Sietiņtehnikā pīta kaklarota ar swarovsky kristālu apdari - ļoti grezna, bet beigās man īsti nemaz ir nepatīk, esmu tikai vienu reizi to likusi
Man tik simpatizējošie sapītie kuloniņi - šis ir mans pirmais un pagaidām vienīgais kucēns šajā tehnikā, bet ir doma, kādreiz atsākot pērlīšu pīšanu, pievērsties tieši šādiem smukumiem
Tehnikas nosaukumu gan nezināšu, bet šī rota (kaklarota ar aproci) visa veidota uz t.s. nagliņām - te bez specinstrumentu komplekta neiztikt. Ļoti patīk šī tehnika un arī rezultāts, ko var panākt. Rotu gan esmu uztaisījusi ne savā krāsu gammā - nekad to neesmu lietojusi, kaut arī materiālu ziņā tā ir visdārgākā, ko esmu veidojusi...
Krustiņtehnikā savērts čūskulēns - mans simbols. Ārkārtīgi mīļš un simpātisks, laiski iekārtojies organzas lentītē
Tamborēta pērļu rota - viena no interesantākajām tehnikām, ko esmu apguvusi (kas man īpaši patīk, ka nezinātājs i nenojauš, ka tā ir tamborēta...)
Šis nu ir mans brīnums - no sākuma līdz beigām manis izdomāts un realizēts - arī starp citu tamborēta kaklarota :)
Viena no pēdējām rotiņām - klasiska un maiga, kopā ar aprocīti
Un vēl citi mani pērļojumi
Pērļu zvēri - ķirzaciņas, tik dabiskas un lokanas, ka paņemot rokā liekas, ka tā pati kustas :), daudzi tāpēc tās momentā met prom, jo sajūtas ir pārāk reālistiskas, kad šīs drāšu kājeles pa roku sāk kustēties :D
Lai ķirzaciņām nebūtu garlaicīgi ir arī zirneklīšu pārītis un vardulēns. Melnbaltais zirneklītis tapa kā kopija tam, kas bija uz šīs glaunās Harija Potera burvju cepures - arī tik reālistiski mīļš, ka sagribēju kopiju arī sev
Nu un te mans lepnums un greznums - pērļu roze. Jāatzīst, ka diezin vai man dzīvē vēlreiz būs iekāriens ko tādu pagatavot. Ne jau sarežģītības dēļ - nē, tā nemaz nav sarežģīta tehnika. Vienkārši tā kopā salikšana izvēršas par tik pinķerīgu darbiņu, ka otrreiz negribas i klāt ķerties
Tāds nu ir īsais ieskats manā pērļu lādē.
Jau sāku ilgoties pēc tiem skaistajiem laikiem, kad varēju brīvi izkrāmēt savus pērļu krājumus un mierīgi savā nodabā pērļoties. Tagad kādu laiku mana Princese man šo prieku liedz, pat bail iedomāties, kas paliks pāri no manām pērlēm, ja viņa tām tiks klāt...
18 comments:
Esmu beigta...vienkārši beigta!!! Pat nespēju novērtēt, kas man labāk patīk, bet nedalīta cieņa izšūtās kaklarotas priekšā- tieši milzu iegūldītā darba dēļ.
vareni pastrādāts! apbrīnoju pacietību un izdomu!
Uh, šis nu reiz ir darbiņš, kam man pacietības nepietiek, tāpēc varu vien apbrīnot tos, kam nervi iztur smalko ķibināšanoas! Visu cieņu! (acis mirdz, redzot tādas rotas, kā pirmā - izšūtā!)
Skaisti! Vislabāk man laikam patīk tā "nagliņu" rota un čūskiņa, bet arī pārējās ir lieliskas :)
Varbūt Tev vajag Princesei piešķirt savus pērļu krājumus (nu kaut ko mazām rociņām piemērotu) un tad jūs varēsiet kopā pērļot? :D
Vienkārši trūkst vārdu! Skaistums!!! Nesaprotu, kad, pa kuru laiku un ar kādu pacietības mēru to var dabūt gatavu! :)
Superiiigiiii!!! Nu tiiik skaisti darbinji, man pat chuuska patika, kuras man parasti uzdzen shermuljus :) Mana favoriite laikam tomeer ir roze, no kaklarotaam nevaru izveeleeties-dikti patiik lilliigajos tonjos no naglinjaam un baltaa peerljotaa(kura ir viena no peedeejiem taviem darbinjiem).
palies, meitenes
Jā, pacietība un kņibināšanās ir tā, kas mani attur no biežas pērļošanas, lai arī ļoti patīk gala rezultāts.
Kā to var dabūt gatavu, daudzas jautā - nu vienkārši, kā jau visos darbiņos: nāk iedvesma, to noķer aiz astes un tur ciet, kamēr darbiņš pabeigts :)
Anda, grūti iedomāties, ka meitiņa apmierinātos ar kaut ko atsevišķi sev atvēlētu, ja mamma ķimerējas ar ko citu...
ĀĀĀĀ!!
Patīk visas-vislielākā cieņa par pirmo-šūto apkaklīti-kaklarotu!
Gribētos paturēt rokās tādas ķirzaciņas :DD Un zirneklīši super, vai kaut kur ir shēmiņas, vai arī pati izdomāji?
Saprotu mazās interesi par visu, ko dara mamma:) Mums pašlaik jau kādu sprīdi ir tieši tāpat!
Zkss, kā es tā piemirsu par Tavu vājību - zirneklīšiem :)
Pirmo zaļo gatavoju kursos kādā brīvbrīdī, pasniedzēja uz ātro parādīja, kā to darīt, tāpēc neatceros, vai kāds aprakstiņš vai shēmiņa ir - noteikti paskatīšos vecajās mapēs
Ja ne, mēģināšu uztapināt vēl kādu un safočēt procesu
Man visvairāk patīk rota - "klasiska un maiga, kopā ar aprocīti"... tiešām klasiska, vienkārša, bet tai pat laikā ļoti cēla un grezna, man ļoti tīk šādas lietas! :)
Vienkārši Paldies ka tu raksti - blogo :D
http://manaspasaules.blogspot.com/2011/01/domas-pardomas.html
Ak Dievs, kāda daile! Ja man būtu jāizvēlas, es teiktu, ka ņemu ciet visu lādi. Katrai lietiņai ir sava burvība. Pie tādas bagātības vari sajusties kā aristokrāts kuri savas dārglietas nodod no vienas paaudzes otrai.
Varu tikai apbrīnot! ļoti skaisti darbiņi!
Paldies, mīļās meitenes, patiess prieks apzināties, ka tas, ko daru, patīk arī citiem.
Bez tam - ir burvīga sajūta zināt, ka pati varu sev radīt skaistas un unikālas lietas, kas varbūt visiem nepatiks, bet kas būs manas no A līdz Z
Inesīt, nav man Tava epasta. Varu to kleitiņas piegrieztni aizdot, ja der-no 98cm-128.
Nepieklājīgi daiļi! :c)
Es pat daļai jau varu iztēloties, pie kādiem tērpiem varētu vilkt. :c)
Visvairāk gan man patīk tas izšūtais.
Ja Tev tiešām kādreiz rodas iedvesma un iespējas, labprāt redzētu, kā tāds brīnums top.
Liki - šūto rotu gan pašlaik nevaru atļauties, jo dikti daudz laika tā prasa... Bet tās darināšana ir pavisam elementāra - izgriez no filca (vai cita neirstoša stingra materiāla) formu (klasiskā variantā tā ir apaļa, kā apkaklīte, es, protams izvēlējos grūtāku variantu, izgriezu robainu pamatni :D) un šuj virsū pērles, lentas, visādus knibuļus, kas vien ir pa rokai un kādā veidā vēlies - tāpēc jau tā saucas "spontānā izšūšana", jo nevajag nekādas shēmas, nekādu sistēmu.
Pēc tam es apakšā piešuvu no tā paša materiāla tādu pat formu, lai noslēptu visus nesmukumus, lentu riņķī un gatavs!
Rozīte no pērlītēm ir vienkārši dievīga! Varu tikai nojaust, kādu pacietību tas darbiņš prasa. Lielisks un apbrīna cienīgs darbs!
Ierakstīt komentāru