Beidzot arī man ir žabo :) Kopš pagājušā pavasara, kad radīju šo volāndzijas žabo, kas tūlīt pat arī tika atdāvināts, sapņoju par tādu skaistumu arī sev - volāndzijas adījums ir, pamatnīte arī sagatavota, kameja nopirkta - atliek vien tāds sīkumiņš, kā izšūt pērlīšu rotājumu un būtu gatavs. Bet līdz šim sīkumiņam neesmu tikusi vēl šobaltdien...
Varētu jau padižoties, ka esmu sekojusi Aijas apņēmīgumam piestrādāt pie tā, lai radītu kaut ko arī sev pārmaiņas pēc... Bet īsti tā nav. Pie sava žabo esmu tikusi tikai pateicoties savai mammai, kura visām savām meitenēm (t.i., man, vedekliņai, mazmeitiņai - šoreiz gan tikai lielākajai mazmeitiņai, mana Peciņa vēl paspēs izaugt no žabo modes :D) un arī pati sev iedvesmas brīdī sagatavoja mežģīņotos brīnumus - katrai atšķirīgu: brūnu, melni baltu, krēmīgu un baltu. Kā redzams, man tika brūnais :)
Tā kā es viņas skatījumā esmu gana radoša rokdarbniece :), tad man žabo tika nepabeigtā formā - tā teikt, lai pati tam pielieku punktu :)
Jāatzīst, ka kādu mēnesi nevarēju saņemties un šo punktu pielikt... Šodien gan izmantoju meitiņas miega pauzīti, sameklēju pērles, lentas un iedvesmu - un te nu ir gatavs
Te jau redzams, ka nu arī parādās manas aktuālās krāsas - brūnā, ne tikai rozā :)
Mamma bija sagatavojusi arī organzas lentītes puķi, kuru tik vajadzēja ar atbilstošām pērlītēm izdekorēt. Kamēr meklēju savos krājumos brūnās pērles, atradu vēl šo atlasa lentas puķīti - biju jau par to piemirsusi. Kā nekā gandrīz divi gadi pagājuši, kopš to uzšuvu un nobāzu prom no acīm, jo man tā tik ļoti nepatika... Tā nu nekādi nederēja tam darbiņam, ko tolaik gatavoju, tāpēc man likās, ka puķe ir briesmīga.
Šodien uz to paskatoties atkal, ievēroju, cik skaista tā ir, kādas efektīgas krokas un elegantas līnijas - nu tā, manuprāt, ir īstajā vietā. Tāpēc pērles krāmēju vien atpakaļ - tām vairs īsti nebija vietas
Stāsta morāle - nevajag noniecināt savus darinājumus mirkļa vājumā, ja attiecīgajā brīdī tas nav īsti tas, kas bija vajadzīgs... Vajag vien apsēsties, nomierināties un pēc laika atkal uz savu darbiņu paskatīties - tas noteikti izrādīsies noderīgs kādu citu reizi.
19 comments:
romantiski un skaisti! raugoties visos šais žabo citu blogos -1) nāk prātā mana bērnība, kad tas arī bija modē, un 2) sāk rasties vēlēšanās pašai tikt pie tāda..
Uiiii, cik skaisti un sievišķīgi! Un krāsa super! Ļoti skaisti!:)
Ļoti skaists žabo un tieši tādos pat toņos kā man uz Zsv. iedāvinātais :) Es gan savējo vēl "tautiņās" palaidusi, jo pagaidām neatradu atbilstošo apģērbu :)
ļoti, ļoti skaists!!! Atkal tavi smalkie lentīšu rotājumi:)
Ļoti ļoti skaisti!!!
Kāds krāšņums! Turklāt ļoti kārdinoši šokolādīgs... Ieraudzīju, nopriecājos un atcerējos par dažām neapēstām trifelēm šķīvītī uz dzīvojamās istabas galda :D
Tā pa diagnāli pārslīdēju pāri tekstam , palasīju komentārus , jā piekrītu skaisti , arī tā šokolādes krāsa patīk. Tikai kas tad galu galā ir žabo?? / varēju jau sameklēt google un netizloties , betlabprāt dzirdēšu no tevis/
kāds skaistums, un tik sulīga šokolādes krāsa :)))
paldies, paldiesiņš :)
Irēn, noteikti uzražo sev ar kādu...
Ramchix, mūsmājās gan tādi našķi ilgi nestāv :) Tāpēc jau laikam apģērbā tādas krāsas parādās - tās vismaz ilgāku laiku priecē aci :)))
Jāni - žabo tas ir tāds modes aksesuārs (parasti no mežģīnēm un volāniem darināts) ar ko var vienkāršu apģērbu pataisīt greznāku. Tā konkrētāk runājot - vīrieši dekorē sevi ar kaklasaitēm, sievietes dažas arī, bet citas ap kaklu apsien šitādu mežģīņu čupiņu... Nu kaut kā tā īsumā :)
Ļoti un sievišķīgs:))) krāsa asociējas ar kārdinošu šokolādi:)))
Mamma ļoti gudra un Tevi labi pazīst!
Noteikti zināja, ka taps kas elegants!:))
Hm, kaut kur pazuda vārdiņš skaists...Man dators šodien spokājas:D
Ļoti skaista rota sanākusi! Man žabo vienmēr ir patikuši - vai tie ir modē vai nav :))
Pati sev jau sen plānoju uzšūt tieši šādas krāsas žabo, ar ko noslēpt neizmazgājamu traipu uz mīļa topiņa, bet kaut kā līdz tam netieku...!
Arī man šokolādes krāsa (un šokolāde pati par sevi!) ir viena no mīļākajām! Turklāt, vai ģībstu no kombinācijas ar rozā...!!!
Paldies, Inga un Elīn :)
Inga, man gan domāt, ka mammai vienkārši iedvesma izbeidzās un izvērtējot prioritātes manējo varēja atstāt pusgatavu :)
Elīn, šim žabo šuvumam nav vajadzīga šujmašīna, tāpēc novēlu Tev tomēr saņemties šim skaistumam, lai mīļo topiņu atkal var uzvilkt :)
Un, jā, man brūnā un rozā salikums arī liekas perfekts :)))
Uh, kāds skaistulis :) Pašai tādu arī sagribējās :))
Ļoti skaists.Un tā morāle stāsta beigās ir kā kulaks uz acs katram rokdarbniekam.Jānoraksta un lieliem burtiem jāpieliek pie darba galda.
Mmm, smmmuki! Tā kā brūnā krāsa ir viena no manām mīļākajām, šis žabo man personīgi liekas ļoti sulīgs un smuks. :)
Paldies, Baiba, NiPa un Plūmīt :)
NiPa - tā jau it kā visiem zināma patiesība, bet tomēr nenāk par skādi to iekalt kādā akmenī, lai vajadzīgajā brīdī neaizmirstas :D
Pasakains darinājums: materiāli, krāsas un rotiņas, viss tik saskanīgs. Tev visi darbiņi sanāk tik romantiski un skaisti. Un šis nav izņēmums.
Pasaka!Garšigi!Te jau tik daudz pateikts, ka trūkst vārdu!
Ierakstīt komentāru