Lapas

trešdiena, 2011. gada 27. aprīlis

Faberžē nervozi smēķē maliņā... :)

... :) tāds bija viens no komentāriem kādā no n-tajiem forumiem, kur tika jūsmots par šiem brīnumiem. Man tas tik ļoti iepatikās - šķiet, ka precīzāk būtu grūti izteikties, lai aprakstītu sajūsmu, pārsteigumu un apbrīnu :)))

Pieliekot treknu punktu Lieldienu tematikai, gribēju padalīties ar brīnumiem, kurus uzgāju kādā no blogiem Lieldienu laikā. 
Jāsaka godīgi, ko tāāāādu nespēju saprast, kā var izdarīt - izšūt ar lentītēm uz olas čaumalas!!!

Šādus brīnumus rada un pasauli priecē Elisabeth Klein - franču rokdarbniece (es jau teiktu - Māksliniece - ar lielo burtu). Diemžēl meklēju un tā arī neatradu viņas oficiālo internetvietni, lai ko vairāk uzzinātu par viņas darbību, bet nu pagaidām dažādos portālos salasītās bildes ar viņas izšuvumiem nu arī pie sevis savilku :)
Ja godīgi - bija jau man liels kārdinājums arī ko tādu pamēģināt, bet tomēr apsēdos, nomierinājos un pārgāja šī trakā doma :) Tur takš trieku var dabūt, ja šitādu darbu kāds saplēš...

Te arī pāris bildītes procesā, kur redzams, ka oliņa patiešām ir vesela un ka lentītes tiek izvilktas pa mazo caurumiņu oliņas apakšiņā, caur kuru izpūsts oliņas saturs...

Lai jaukas un radošas pēcsvētku atskaņas!!!

10 comments:

NiPa teica...

Jā!Tas nu ir kaut kas!Man liekas,ka tas ir neiespējami.Ola takš ir apaļa,kā to visu dabon gatavu!!?

Daiga teica...

Trūkst vārdu...
Ideja interesanta, bet jābūt (pēc manām domām) pietiekami mazahistiskam, lai šādu darbu veikt :D

Ineta teica...

Ak dievs, kas par skaistumu!!! Nu šito smalko darbu! Apbrīnojami!!!
Tās puķītes uz oliņas ir uzlīmētas? Nu nevaru iedomāties, kā savādāk viņas var dabūt virsū uz čaumalas :)

Ineta teica...

Oi...tagad tik tā kārtīgi ieskatijos, kad tur ir caurumiņi, tātad ir gan uzšūtas! Nu bet kā to dabū gatavu?! Varbūt ar līku adatu? :)

Aija Elliņa teica...

Ineta, ja nu vienīgi ar ķirurga piederumiem! :D
Paldies, Inese, tiešām neiedomājami, tas tikai apliecina, ka cilvēks var izdarīt jebko! :)

Inese teica...

jā, oliņas patiešām ir izšūtas, nekas nav līmēts... Caurumiņi tiek izurbti vietās, kur jāizšuj, un pašai olai ir tikai divi caurumiņi izpūšanai: augšā gandrīz tikpat maziņš, kā izšuvumā un apakšā knapa pirksta diametra lielumā.
Kā to dabū gatavu, nudien nespēju iedomāties, jo šūšana notiek caur to apakšējo mazītiņo caurumiņu

Ineta teica...

Aija pareizi piebilda par ķirurgu :D, tas ir tiešām tik smalks darbs, nu gluži kā mikroķirurgam :)

Inese(Gadalaiku Skices) teica...

Fantastiski!
Hmmm...varbūt oliņas nemaz nav īstas...sastāv it kā no divām daļām,kad viss gatavs saliek kopā un tā smalki šuvītes nomaskē!?

Inese teica...

pievienoju arī bildītes, kur redzams process - oriģinālversijā olas patiešām ir veselas un viss notiekās caur mazītiņo caumuriņu...
Vēl redzēju citu mēģinājumu izšūt, kad izšuvumam pretējā oliņas sieniņā ir liels (gandrīz izšuvuma lielumā) caurums - tajā arī bija redzams, ka izšuvuma vidus izlūza un to ar audumu aizlīmēja, pa virsu izšujot lentītes, bet tas milzīgais caurums pa pusolu, protams, paliek vaļā un skats jau vairs nav tāds, kā šīm olām... Diemžēl, vairs nevaru atrast linku uz to lapu :(, vai nu tā ir pazudusi, vai es nemāku meklēt...

Daiga teica...

Es atkal izdomāju, ka šūšana notiek uzreizi abās oliņas pusēs, jo tad reāli tā adata var iziet gandrīzi pa taisno pretējā malā ārā. Tas gan sarežģī procesu - izšuvuma zīmējumu radīšanu vienlaikus abās pusēs. Bet man personīgi šis liekas tāds drošāks variants nekā adatiņas vilkšana pa leņķi.
Piedodiet, meitenes, bet šie milzumskaistie, pareizāk neaprakstāmi skaistie darbiņi, gribot negribot manī rada vairums asociāciju, (bez mazohisma) arī par sieviešdakteriem. Pie reizes anekdote: ģimene nopērk jaunu dzīvokli un norunā meistaru, kas tajā salīmēs tapetes, nokrāsos durvis, logrāmjus, uzklās jaunu grīdas segumu... nu un jautā: Kad jums būtu ērtāk paņemt mūsdzīvokļa atslēgas, lai uzsāktu remontu? Uz ko saņem atbildi - Atslēgas nevajag, es pa atslēgcaurumu visu dabūšu gatavu, esmu pensijā palaists ģinekologs!