"Ekskluzīvs" dāvanu papīrs :)

...ja reiz pašu rociņām darināts un tikai vienā eksemplārā, tad taču sanāk, ka ir ekskluzīvs? :)

Kādreiz jaunībā (ļoti agrā gan) biju ļoti čakla dāvanu saiņotāja - ko tik neizdomāju un kā tik neizpaudos, jo likās, ka iesaiņojums ir svarīgāks par pašu dāvanu, jo tas taču redzams pirmais... Bet ar n-to veidu dāvanu maisiņu ienākšanu tirgū un katastrofālu laika trūkumu šī nodarbe apsīka līdz tādam līmenim, ka pat esmu gājusi pie profesionālajiem dāvanu saiņotājiem pēc šī pakalpojuma. Jā, kis-kis-kauns, bet ko tur padarīsi, ja laika nav, bet vēlme pasniegt skaisti iepakotu dāvanu tomēr saglabājusies :)

Tagad gan pienācis brīdis, ka skopums dara savu. Vispār jau neesmu skopa, bet gan mēreni taupīga... Lielajam bērnam aizvien biežāk jādodas uz draugu ballītēm un sāku kalkulēt, ka izdevumi par dāvanu maisiņiem kļuvuši nepieklājīgi lieli (un gala beigās, tas taču lielākoties ir izpakojamais&izmetamais materiāls). Tāpēc vakar, nopērkot kārtējo dāvanu, pagrozījos gar dāvanu maisiņiem, izpētīju dāvanu papīru ruļļus, lai beidzot attaptos - kas es bez rokām, vai!?

Izmantoju brīnišķīgo iespēju, ka bērns ir skolā, un parevidēju viņa auto-moto žurnālu krājumus :), savādāk jau neatdotu, čīkstētu pie katras bildes :)))

No AutoStila 2009.gada kataloga izplēsu lielās reklāmlapas un salīmēju kopā (saglabājot plēsuma malas, nu dikti man patīk tāds radoši-nevīžīgais stiliņš :D). Sanāca šāds dāvanu papīrs

Tad nu vēl tikai iepakot dāvanu, izgreznot ar pārpalikušo atgriezumu rullīšiem (starp citu, cik viegli tos uztīt uz adāmadatas, viena bauda :), agrāk taču mocījos, rullēju tāpat... eh, ja jaunība zinātu, ja vecums varētu :D)

Tagad tik jāpiedabū mans slinkais bērns, lai uzraksta pāris rindiņu apsveikuma kartiņā un dāvana gatava doties pie jubilāra :)

P.S.
Dēlēns pārradās mājā, ieraudzīja dāvanu un, protams, jautā, kas tas par papīru. Es godīgi atzinos, ka esmu izplūkājusi viņa žurnālu, uz ko pretī saņēmu žēlabainu: "Tu visas smukākās mašīnas esi paņēmusi :(..."
Bet pēc brīža tomēr nāca apmierināts, ka dikti patīkot, esot smuki :) Un vēl pat pats bija atradis divas sarullētās trubiņas, kuras es izbrāķēju, bet vēl neizmetu, un pielīmējis blakus tām trim - dikti lepni atrādīja, ko paveicis :)
Apsveikumu gan rakstīja stundas divas un pat nepamanīja, ka māsa ar zīmuli to piekoriģējusi, sašvīkājot visu apsveikuma tekstu :D Man jau liekas, ka izskatās smuki, mazā māksliniece ir pielikusi radošu punktu visai šai padarīšanai - tā teikt: "Ikvienam roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek!"