sestdiena, 2011. gada 13. augusts

Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi... jeb krāsu prieks III

:) es tā pieticīgi jau sāku pretendēt uz Dieva lomu :D, bet šo III krāsu prieka porciju atrādot neviļus atausa atmiņā pasaules radīšanas aina no Bībeles:
"Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.
Bet zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem, un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem.
Un Dievs sacīja: "Lai top gaisma." Un gaisma tapa.
Un Dievs redzēja gaismu labu esam, un Dievs šķīra gaismu no tumsas.
Un Dievs nosauca gaismu: diena, - un tumsu nosauca: nakts. Un tapa vakars un tapa rīts - viena diena.
Tad Dievs sacīja: "Lai top velve ūdeņu vidū, kas lai šķir ūdeņus no ūdeņiem."
Un Dievs radīja velvi un šķīra ūdeņus, kas zem velves, no ūdeņiem virs velves. Un tā tapa.
Un Dievs nosauca velvi: debesis. Un tapa vakars un tapa rīts - otra diena.
Tad Dievs sacīja: "Lai saplūst vienkopus ūdeņi, kas zem debesīm, ka sausums taptu redzams." Un tā tapa.
Un Dievs nosauca sausumu: zeme, - bet ūdeņu krājumu nosauca: jūras. Un Dievs redzēja to labu esam.
"

Šoreiz patiešām tās būs DEBESIS un ZEME (SAULE un JŪRA jau tapa atrādīti :D) ...un top man vakars un top man rīts, kurus es jau īsti vairs neatšķiru, jo pie viena top arī gaisma, debesis, zeme un jūra - nu akurāt kā Bībelē teikts :)


Zeme trāpījusies auglīga - neraksturīgi pludmalei daudz rožu saziedējis :)




Kā jau tas nereti gadās (lai neteiktu, ka mūždien tā gadās) - izlieku es savu gara darbu fotogrāfēšanai, uz brītiņu novēršos, lai paņemtu fotoaparātu un to noregulētu, atgriežos un vuolā - dzīvā instalācija kā dabisks papildinājums manam darbiņam :))) Guļ un neliekas traucēts, kamēr es tur knipsēju apkārt :)

Guļoši bērni un guļoši kaķi ir skats, ko varētu vērot stundām un priecāties, priecāties, priecāties...


Ar kaut kādām man nezināmām vibrācijām arī Karalis sajuta, ka notiek rosība... un bez viņa - ņeporjadoks, tā teikt. Šī kļūmīte steigšus tiek labota - riksīšiem vien Viņš ir klāt un variet minēt trīs reizes, kur uz guļu iekārtojās mans MinkuKaralis!!!
Nu bet, protams, saules viducītī, centrālajā un skaistākajā daļā, to nosedzot pilnībā. Saprotama lieta, ka neviena saule, lai cik skaista tā arī būtu, nevar sacensties ar manu Pūkaino saulīti :D


... un kur ir abi, tur agrāk vai vēlāk iet vaļā kautiņš. Šoreiz tas notika agrāk un strauji mans mākslas darbs pārvērtās par vienkāršu karalauku diviem zvēriem :))) 
"Puiši, es jums te netraucēju, ka tā stāvu un fočēju?" 
Atbildes nav. 
Laikam jau netraucēju itin nemaz... :D

6 komentāri:

aggie teica...

Kā es gribētu iemācīties šādi šūt...

andrasballe teica...

skaistas bildes - gan kaķi, gan,stāsts, gan, protams, pati sega :)

ineta teica...

Tev nu gan ir pacietība! Šitādu grandiozu darbiņu paveikt, tik pārdomāti un rūpīgi salikt tos auduma gabaliņus...cepuri nost!!! Man to atgriezumu ari ir tik daudz, domās šuju tādu lupatu segu, bet reāli nevaru pieķerties, jo nobīstos no tā procesa darbietilpības :D
Un kaķi Tev ir kolosāli, tā vien gribas viņus samīļot :)))

Madara teica...

tā jau nav sega kas top, bet vesels mākslas darbs :D
minkāni vienreizēji, nu kā karaļi :)))

Inese teica...

Paldies, mīļās, man prieks, ka jums jau patīk, kaut arī vēl negatavs :D
Aggie - īstenībā šādi es mācos šūt un pārvarēt bailes no šujmašīnas :D. Šajā tehnikā tas ir tas labākais, ka pārsvarā taisnās vīles, bet visādi knifiņi vēl un vēl liek apgūt arī ko jaunu
Ineta - te gluži ar atgriezumiem cauri netieku, diezgan daudz auduma aizgājis... Process gan ir baiss - sākumā liekas tāds nieks vien ir - sagriezt audumu un tik šūt, bet īstenībā tā kopālikšana līdz galarezultātam ir ļoooti pat darbietilpīga. Es jau pagājušo gadu sev nozvērējos, ka vairs NEKAD nešūšu tik liela izmēra darbiņu. Re ka gads ir pagājis un es līdz matu galiņiem nākamajā deķī :D
Madara - ir jau ir mērķis apvienot praktisko ar estētisko :D

Inga teica...

Viss ir pateikts jau:)))) Bet tomēr atkārtošos:D skaisti! :))) un minkāni vienkārši burvīgi:)))) Tās mīļcīņas vien ir ko vērts! :))))