Lielpilsētas laime :)

Nav noslēpums, ka dzīvošanai lielpilsētā daudzdzīvokļu namu rajonā ir arī savi mīnusi - manā gadījumā tas noteikti ir dzīvās dabas trūkums. Un ja daba nenāk pie tevis, tad veido savu dabu pats :)

Tā es gadu no gada iekopju savu mazdārziņu uz balkona, kur senos labos laikos atradās vietiņa visiem - i kaķiem, kur nagus asināt un saules peldes pieņemt, i bērnam baseiniņš un smilšu kaste, i pašai atpūtas krēsls, kur kādu grāmatu palasīt un vienugad pat zemenes lielā toverī auga, visu vasaru bij odziņas, ko katru dienu dēlēnam kārajā mutītē iebāzt, neskatoties uz to, ka zemeņu sezona beidzas jūnijā :))) Bet visa pamatā ir skaistās puķu kastes, ar kurām mani lutina mamma - jau esmu minējusi, ka viņa man daiļdārznieks pēc būtības un pēc izglītības.

Priecē, ka garāmgājēji skatās uz augšu un priecājās (reizēm visai skaļi, ir bijušas pat neveiklas situācijas, ka esmu pietupusies ūdens uzpildīšanai un dzirdu, ka manu balkonu turpat lejā skaļi apspriež - bija neērti celties un parādīties, ka  turpat vien esmu  :D). Mans MinkuKaralis izmanto situāciju, lai sevi parādītu - pēdējos gadus gan kļuvis prātīgāks un pieticīgāks, nemaz vairs tā nekomunicē ar garāmgājējiem, kaut arī viņa vietiņa ir palikusi nemainīga :))) Priecājos par katru taureni un kamenīti, kas ir bieži ciemiņi mūsmājās, jauki noskatīties, kā tie pārvietojas no ziediņa uz ziediņu, tik aizņemti, ka pat nemana, kā tos vēro :)

Ko nu es te daudz pļāpāšu, priecājieties arī jūs par daļiņu manas pasaules burvības :)

 Mammas šīgada vājība - dekoratīvās nātres :)

 

Mīļās alisītes, kas vakarā tik saldi smaržo :)

Izturības ziņā pirmrindnieces - krāšņās balzamīnes :)))

Gribēju jums parādīt, ka tās man ir vairākos toņos - šīm vajadzēja būt rozīgākām, bet bildēs skatos, ka abas gandrīz vienādas :) - iepriekšējā bildē, gan redzams, ka tālumā ir tumši sarkanas, viducī rozīgas, bet priekšplānā koši sarkanas

Manas nemainīgās favorītes - lobēlijas - ja citi ziedi ik gadu mainās, tad lobēlijas ir tās, kuras vairāk vai mazāk ir katru gadu

Pēc vairākkārtējiem lūgumiem, pievienoju arī vienu bildīti, tā teikt - skats no malas :))) Tā gan nav šī gada bilde - te ir arī iespējams ievērtēt, kāds krāšņums bijis citugad - no visa šī krāšņuma šogad ir tikai bakopa (tā ir kreisajā pusītē pirmajā kastē stūrītī baltā nokarenā :D) un nevaru ieraudzīt lobēliju, kurai noteikti kaut kur jābūt - bet vēl viena kaste ir gar balkona trešo malu un arī iekšpusē ir vairāki podi un vēl viena kaste ēnu mīlošajiem ziediem, kas arī ir tai neredzamajā malā (tur kastes ir divos līmeņos). Tur, kur tie divi mieti redzami, tur vairākus gadus aizaudzēju ar tunbergijām - tās izaug ap 3 metri - t.i., līdz augšai un tad ripinās uz leju un zied krāšņiem oranžiem ziediem. Šogad siets jau bija galīgi sadrupis un tos mietus noņēmu nost.
Šī bilde gan tapusi vasaras sākumā, kad vēl visi augi tikai uzņem apgriezienus - līdz vasaras beigām dažs labs pamanās līdz pusbalkonam noaugt (piemēram, surfīnijas, kas ir abos stūros, vai arī dzeltenās kresītes, kas te ir uz augšu uzstutētas, ja tās atstāj brīvā kritienā, arī ir viens burvīgs dzeltens mākonis)

Nu tā mēs te Rīgā dzīvojam :), nekā jau īpaša, tikai skaistums vien apkārt :)))

Lai kur jūs būtu, novēlu jums arī katram savu paradīzes stūrīti, kur gūt prieku!