Mana Amēlija

Meitiņai šodien vārda diena :)

Dīvaini, bet vārdiņš Amēlija manā apziņā uzradās tik pēkšņi un negaidīti, kad uzzināju, ka būs meitiņa... Gadiem ilgi biju plānojusi un domājusi, kādu vārdiņu dotu meitiņai Peciņai - un vārda "Amēlija" šajos plānos nekad nebija. Tāpēc biju pārsteigta, kad pēkšņi uzzinot bērniņa dzimumu, izrādījās, ka visi manis izdomātie, izplānotie un, manuprāt, ļoti skaistie vārdi vairs nekam neder.

Bet Amēlija skan tik mīļi, tik maigi - nu gluži kā mana mīlestība pret meitiņu - trausla, maiga, netverama :) 

Ko tur slēpt, priekšstats par šo vārdiņu ir radies no populārās filmas "Amēlija", no kuras neatceros ne sižetu, ne saturu, vien skaisto mūziku un tās brīnumskaistās, sapņainās Amēlijas acis, ne no šīs pasaules - skatiens, kas neatstāj vienaldzīgu...

Man gribas savu meitiņu pucēt un cakot kruzuļu kruzuļos - nez, cik ilgi viņa tam ļausies :) Tāpēc izmantoju vēl šo laiku.

Šīs sezonas cepurīte tapa šāda - manas bērnības zemapziņā stabili nosēdušās atmiņas par šādu cepures-lakata apvienojumu un atceros to kā vienu no mīļākajām cepurītēm.

Lai arī biju pārliecināta, ka to adīšu, bet redz, ka roka tomēr pastiepās pēc tamboradatas un beidzot izmēģināju šo rakstiņu, kas jau labu laiku malās pa galvu, tik nebij atradis pielietojumu :)

Un, protams, puķīte - tā kuru pirmo reizi iemēģināju koptamborēšanas pasākumā, ļoti iepatikās pufīgās ziedlapiņas :)))

Nevarēju noturēties pretim kārdinājumam iepīt arī mežģīni tamborējumā :) Sliktā ziņa ir tā, ka tā negrib diez ko labi turēties un mazliet rullējas. Labā ziņa - es tak viņu varu piešūt, lai nekust ne no vietas :)))

 

Dīvains tomēr vārdiņa apraksts, nemaz negribas piekrist nevienam vārdam no zemāk minētā: 

"AMĒLIJA

Gražīga, asa, pat uzstājīga. Viņai visu var piedot neapslāpējamās enerģijas dēļ. Ķīvējas ar darbabiedriem. Taču visumā ir sprigana un valšķīga. Nomokās ar apziņu, ka pasaule tik nepareizi iekārtota.
(no Gunnara Treimaņa 2002.gadā izdotās grāmatas "Vārdu noslēpumi")"