Lapas

svētdiena, 2012. gada 29. janvāris

Biznesa komplekts


Kādā brīvbrīdī nolēmu tikt vaļā no ļoti seniem kamolīšiem, kam normāla pielietojuma jau vairs nebūs, jo tie patiešām ir nokalpojuši savu laiku - tā tapa neliels biznesa komplektiņš jaunai dāmai: maciņš kartēm, maciņš telefonam un ķipa breloks, kas beigās ir vienkārši mīļš mošķītis :)

Esmu dīvaina, jo nespēju izmest e-talonus, kā arī termiņu vai aktualitāti zaudējušās kartes - atstāju rotaļām meitiņai, jo bērniem taču tik ļoti patīk oriģinālās lietas, nekā kaut kas pielāgots :) 
Brūnās dzijas kamolīts ir manu pirmo skolas adījumu dzija, kas tik no tās nav tapis... Bet nu jau daudzus gadus kamolītis bija "iesēdies" mazkamolu kaudzē. Šoreiz gan viss izlietots līdz pēdējai kripatiņai :)


Oranžās dzijas kamolītis ir vēl senāks - tas ir no manas mammas krājumiem (varbūt kāds atceras, ka varenajos padomjlaikos bij tādi rokdarbnieču veikali, kuros varēja nopirkt trikotāžas izstrādājumu atgriezumus, tos ārdīt un iegūt dziju ar miljoniem mezgliņu :D) - šis nu ir tas brīnums. Visi mezgliņi ir maciņa iekšpusē, man tie pat kaut kādu iemeslu dēļ patīk. To mezgliņu ir tik daudz, ka tie atkārtojas katrā rindiņā un kā jau no adījuma ārdīti, tie ir skruļļaini. Tagad daža laba efektdzija i nestāv balkus tādam efektam :D


Tā kā maciņš "neapēda" visu brūno kamolīti, nolēmu to "izbarot" mazajam mošķītim. Tā tapināšanas vēsture vijas caur maniem pamatskolas gadiem, kad no šīs pašas dzijas taisīju tādus (toreiz tos saucu par "Kuzjām", multenes iespaidā, protams...). Jāatzīst, ka biju pārliecināta, ka nav nekā vienkāršāka kā šis bumbulītis, bet kļūdījos - izrādās, ka meistarība tomēr zūd. Sanāca tik kaut kas līdzīgs maniem bērnības darinājumiem. Un kad jau nesanāca, kā plānots, tad šoreiz arī ar pūkainu ļipu :)))


Nu re kā, visādos veidos pabiju savā bērnībā. Krāsas un dziju sastāvs, protams, ne tuvu nav tādi, kā tagad varu atļauties iepirkt un cakināt savai princesei. Bet šis tāds ar atmiņām un pievienoto vērtību drillējamais variants (baidos, ka nemaz i neizdosies to nodrillēt, jo izskatās makan izturīgs :D) - tā teikt darbam (biznesam). Čiepai ļoti patīk uzkarināt kaklā savu mobilo, ielikt somiņā maciņu un mošķīti un doties uz darījumu tikšanos ar lāčiem, ziloņiem, zaķiem un visiem pārējiem :)))


Glabājam bērnības mīļbrīžus sirdīs :)


piektdiena, 2012. gada 27. janvāris

SaulesZaķīc Baltļipis :)

Ku-kū :)))))))))))))))))


Solīju nākamo zaķīti safočēt procesiņā - un nu beidzot to arī izdarīju :))) Gana viegli uztapināms... Pirmie zaķi aplūkojami TE.



Ko mums vajadzēs:
- zeķi (ar vienu pietiksies - pirku Jyskā, ļoti mīksta, kā radīta rotaļlietai);
- pildījums (man redz tāda bagātība kā aitas vilniņa :D);
- divas podziņas actiņām;
- mulinē diedziņš degunam;
- dzija ķepām un ļipai (pieskaņotā tonītī zeķes krāsai);
- dzija košam akcentiņam (ko ap kaklu apsiet);
- tamboradata, šūnamā adata, diegs, šķēres.

Nu ta ķeramies pie darbiņa :)


Zeķe mums parasti izskatās šādi (kā bumerangs :D), bet mūsu zaķa aprises mēs viegli redzēsim, kad zeķi noliksim ar pēdu uz augšu
Te mēģināju shematiski uzzīmēt, kā tas viss izskatās:
- ar sarkanām bultiņām ir griezuma vietas - tās būs tikai divas: ausīm un kājiņām;
- ar zaļiem punktiņiem iezīmēta domājamā līnija, kas galvu atdala no ausīm un vēderiņa, šī līnija nekādi netiks apstrādāta dzīvē, tās izveidosies pašas no sevis procesā :)
- ar ziliem punktiņiem atzīmēta sašujamā līnija, tā atdalīs vēderiņu no kājām (var arī nešūt, bet izskatās labāk, kad vēderiņš no kājiņām ir atdalīts)


Iegriežam ausis, atstājot pieklājīgu vietiņu zaķa galviņai: tā tas izskatīsies dabā, ka abas grieztās pusītes izvelsies katra uz savu pusi. Tad izvelkam zeķi uz kreiso pusi un aizšujam ausis cilpu dūrienā.


Izgriežam zeķi atpakaļ uz labo pusi - ausis sapildam ar nelielu daudzumu vilniņas (vai sintapona), lai tās saglabātu mīkstumu un puffīgumu. (Es šoreiz gan ausīs ieliku čaukstošo papīru un neko citu vairs nepildīju - man bija skaidri zināms, ka Zaķa draugam ļooooooti patīk čaukstošie efekti...)
Tad ķeramies pie ķermeņa pildījuma.
Lai zaķēns būtu veselīgām apaļīgām formām, pildījums attiecīgi arī jau tāds viņā jāliek iekšā - viens bumbulis galviņai, otrs bumbulis vēderiņam. Tā mums izveidosies tā domājamā svītra pie ausīm un kakliņam. Sapildītam tam jāizskatās šādi:


Tagad iegriežam kāju līniju. Kājiņas aizšuj ar to pašu cilpu dūrienu, tikai šoreiz nesanāks izgriezt uz kreiso pusi, šujam tāpat pa virsu (zeķe ir gana pūkaina, gala rezultātā tāpat neredzēs vīlīti).
BET - šujot ciet kājiņas, iepildam tajās pufīgumu - es liku tikai pēdiņas daļā pa vilnas pikucītim. Pirmai kājiņai to iepilda, kad aizšūta pēdiņas daļa un jāšuj tālāk kājiņa, otrai kājiņai pildījums tiek ielikts beigās, pirms galīgās aizšūšanas.


Tādas kantainas kājiņas izskatās, kad viss ir nošūts.
Bet man gribas smukas pēdiņas :))) Tāpēc veru adatā diegu un savelku pēdiņas, katru stūrīti pievelkot uz vidiņu. Beigās sanāk šitāda smuka ķepiņa


Tad vēl nošujam parastajā vīlītē vēderiņa apakšdaļu, tādejādi nodalot to no kājiņām.

Nu mums jau zināmas zaķa formas ir iezīmējušās, bet trūkst rociņas un ļipas.
Lai nesagraizītu otru zeķi, es nolēmu trūkstošās daļas tamborēt. Tā kā atbilstošas dzeltenas krāsas dzijas man nebija, nācās samierināties ar bēšīgi balto (tā Zaķis tika pie vārdiņa "Baltļipis" :D)
Ķepas tamborētas šādi: 1.r. - 8 cilpas; 2.r. - katru iztamborē pa divi, iegūst 16 cilpas; 3., 4., 5.r. - tamborē pa 16 cilpām; 6.r. - pa divām satamborē, iegūstot 8 cilpas; pēdējās 7 rindas tamborē trubiņā pa 8 cilpām.
Ļipa tamborēta šādi: 1.r. - 8 cilpas; 2.r. - 12 cilpas, katru otro cilpiņu iztamborē pa divi; 3.r. - 16 cilpas, katru trešo iztamborē pa divi; 4., 5.r. - tamborē 16 cilpas; 6.r. - pa divām satamborē, iegūstot 8.cilpas.
Atvainojos par profānismu - par cilpiņām saucu īsos stabiņus :)))
Sapildam ķepas un ļipu. Ķepiņas pildīju tikai apaļajās daļās, izveidojas mazi kulaciņi.


Nu re, zaķēns gandrīz gatavs, tik vēl bez savas individualitātes :)
Ar mulinē diegu nošuj degunu, abas podziņas piešuj kā actiņas un VISS :D

Nē, nav gan viss - vēl tak bante vajadzīga - notamborējam pīnīti no izvēlētās košākas krāsas dzijas un tad gan VISS :)

Te nu es esmu - MĪĻŠ, PŪKAINS un APAĻŠ :)))


Zaķēns trāpījās ašais puisis, uz karstām pēdām vakar arī aizcilpoja pie sava jaunā drauga :)


... pa ātro samīļojas ar mājās palikušo draudzenīti...


UPSSSS, kam tas spicais, rižais purns (Minkānam vai???)
Nē, tas tak Lapsa Spaiks - visu garaušu draugs :)))


Sauli sirdī, zaķos un visur citur vēlot,

svētdiena, 2012. gada 22. janvāris

Tā gadās...

Katru reizi, kad attīru savu mašīnīti no sniega, atceros šo sen redzēto video :) un tā man ir jauka iespēja pasmaidīt, pat ja pirksti atsaluši nejūtīgi :)))


pirmdiena, 2012. gada 16. janvāris

Ziemassvētku brīnuma 2011 bilance


Sveikas, mīļās - saņēmu beidzot pēdējo iztrūkstošo bildīti un nu visi gali saiet kopā, lai sniegtu lielatskaiti par 2011.gada Ziemassvētku brīnumu :)
Īsais kopsavilkums ir tāds, ka Ziemassvētku brīnums sākās ar daudziem maziem brīnumiem jau pie loterijas - kurš kuram būs Rūķis. Varu zvērēt pie savas veselības, ka viss notika objektīvi, godīgi un bez maldības, viltus un spaidiem - tāpēc visas likumsakarības, likteņa ironijas u.t.t. jāuztver kā likteņa pirksts, nevis manējais :)))
Kopā bijām 25 Rūķi - tā ir ceturtdaļa simta un divas ar pusi reizes vairāk, nekā iepriekšējā gadā (kad bija 10 Rūķi). Turpinot ciparu daļu: 7 Rūķi šo godpilno uzdevumu uzņēmušies jau otro gadu pēc kārtas. Šogad tikai viens Rūķis (bet jau otro reizi) bija bez sava bloga (iespējams tamdēļ, ka pārējie pagājušā gada bezblogu rūķi nu jau aktīvi blogo :D).  Un jaunums - šogad mums bija divi Rūķi no ārpasaules (t.i., ārpus LR robežas, kas sākumā bažīgi interesējās, vai vispār varot piedalīties :D), un tas vēlreiz mums parāda, ka virtuālajā vidē nav svarīga ģeogrāfiskā atrašanās vieta. Pretēji personvārdu statistikai - mūsu populārākie Rūķi ir Aijas (aš veselas trīs gabalas) un tad seko pa divām Inesēm un divām Kristīnēm :).  Nu un līdzīgi kā pagājušo gadu - arī šogad bijām tikai Rūķenītes - mēs jau esam tās trakākās, kurām laika trūkuma apstākļos tik un tā velk uz piedzīvojumiem :)

Tālāk bilžu galerija ar Ziemassvētku brīnumiem un zem bildītēm linki, kuros ir smalkāka info par darinājumiem: pirmais links ir saņēmēja atskaitīte, otrais links ir tiem darbiņiem, kuriem arī pats Rūķis ir veltījis kādu vārdu.
Nu tad tā pavisam nekautrējoties sākšu ar sevi :), jo es arī biju pirmā, kas pieteicās Ziemassvētku brīnumam...

Inese (es :D) Spārītei (Inesei)
Šī ir viena no likteņa ironijām, ka jau otro reizi Ziemassvētku brīnumu radu tam pašam apdāvināmajam. Un mazliet arī samelojos, ka biju pirmā, kas pieteicās... Nē, Spārīte bija tā, kas publiski mani sapurināja, lai taču protos un beidzot izsludinu pieteikšanos uz brīnumu. Tā ka jāsaka, ka mēs abas bijām pirmās :)


Spārīte (Inese) Agitai 
Agita ir tā nezināmā, kurai nav sava bloga un līdz ar to Spārītei bija grūtākais uzdevums - dāvaniņu radīt tikai balstoties uz intuīciju - un taču izdevās trāpīt 10-kā! Ar ne visai viltīgiem paņēmieniem noskaidrojās (var jau būt, ka kļūdaini, bet tomēr), ka Agita strādā pirmsskolas izglītības iestādē ar nosaukumu "Spārīte" - lūk, jums vēl viena liktenīga sakritība :)


Agita Laurai


Laura Inesei
še ku, re ku nākamais liktens pavērsiens - mans Rūķis bija manas rudens dāvaniņas saņēmējs Laura :)

Noslēdzas viens aplis, bet mēs liekam jaunu bildi iekšā :)
Aggie (Agnija) Maijai


Maija Annai (Anitai)
kur dāvaniņa notrāpīta tik precīzi, ka meitenes vēl joprojām meklē kosmisko saikni, kas viņas tik ļoti ir vienojusi :)

 
Anna (Anita) Zkss (Marikai)


Zkss (Marika) Vinitai (Vi)
Te Rūķim bija iespēja iepazīt jaunu blogu (un cerams takš, ka arī jaunu blogdraugu), ko iepriekš nebij zinājusi :)


Vinita (Vi) Liki (Līgai)
Vēl viena zīmīga sagadīšanās - Līga esot bijusi Vinitas šoferīc uz Zaubes blogdraugu tusiņu vasarā. Man jau gan liekas, ka ir vēl viena kopistiska lietiņa - Līga sāka blogot pēc pagājušā gada Ziemassvētku brīnuma, bet Vinita - pēc blogdraugu tusiņa - tā mēs ievelkam savos tīklos...


Liki (Līga) Andrai
Neesmu informēta par intīmiem sīkumiem, bet Līga bija ļoti priecīga, ka viņas apdāvināmais ir tieši Andra :)))


Andra Kristīnei



Kristīne Zanei
Te mums ir feina vārdu spēle - dāvaniņas gatavoja Kristīne Zanei un Zane Kristīnei, bet jau citai Kristīnei :) 


Zane Kristīnei (Plūmītei)


Kristīne Santai (Bibu)


Santa Madarai


Madara Aijai
Madara bija visdisciplinētākais Rūķis (tomēr tas profesionālais kretīnisms jebšu dresūra :D), jo dāvaniņu sagatavoja un nosūtīja aš tikai divas dienas pēc apdāvināmā uzzināšanas :)


Aija Lainei (MammasRokas, bet ko gan es te ākstos - nu kurš ta Laini nepazīst :D)
Un vēl viena vārdu spēle - Aija Lainei, Laine Aijai, bet jau citai :)))


Laine Aijai
Te nu bez visiem likteņa pavērsieniem - abas ir "Recycle or die" pulciņā :))) 


Aija Dacei
Šai kompānijā, cik sapratu, Rūķis bija nolasījis slepenākās vēlmes un arī tās piepildījis :)


Dace Sandrai


Sandra Ingai 
Šeit Rūķis un apdāvināmais kā neviens saprot viens otru, jo abas ir 3 bērnu (2 dēlu un meitiņas Peciņas) māmiņas :)))


Inga Aijai (Pai)


Aija (Pai) Aggie (Agnijai)
Šajā kompānijā Rūķis vienlaikus bija arī pasūtījuma izpildītājs, tā ka Ziemassvētku brīnums Agniju pārsteidza nesagatavotu, kad viņa saņēma savu pasūtīto rotaļlietu un tur arī brīnums klāt :)

Atkal viens aplis noslēdzies, nu vēl tikai astīte :)

Anda Irēnai 
Līdzīgi kā pagājušo gadu bij mums viens saldais pārītis, arī šogad divi Rūķi gatavoja dāvaniņas viens otram :) Bez tam, Anda Irēnu jau bija iepazinusi zeķzvēru nodarbībā Otrā elpā


Irēna Andai

Mīļš paldies, meitenes, par atsaucību un par savlaicīgo dāvaniņu sagatavošanu (ko gan nevaru teikt par sevi, esmu laikam lielākā grēciniece...), par pacietību dāvaniņas gaidot, par prieku, ko sniedzāt pazīstamiem un pavisam nepazīstamiem apdāvināmajiem un, protams, arī par savām atskaitītēm, no kurām varēju šobrīd salikt visu šo Ziemassvētku brīnumu puzli kopā...

Bučas jums visām - čmoki, čmoki - no manis :)))

piektdiena, 2012. gada 13. janvāris

Viss plūst un mainās

Redz kā vakar bildētās balkonpuķes izskatījās tik koši un pavasarīgi, bet jau šodien sniega villainē ietinušās - pavisam cits skats uz dzīvi :)



Laikam jau ar šo vēso dabas velti izbeigsies arī mūžzaļības ideja :)))

P.S. It kā jau prieks par sniedziņu, bet kaut kā šogad tas tik vēlu, ka vairs i negaidīju, i nemaz to vairs negribas, jo izrādās, ka cepures nav, cimdi pazaudēti, zābaciņi nepiemēroti u.t.t.u.t.j.p., vienvārdsakot, mierīgi varu izlaist ziemu un uzreiz sagaidīt pavasari :)