DK "Leļļu mājiņa" II

Līdz ar nagiem un vai plīstu no lepnuma, ka tomēr man izdevās to izdarīt - redz, vajadzēja paiet diviem gadiem, lai kāds (Daiga, paldies :D) pamudinātu pieķerties šim lieldarbiņam un izrādās, ka nav nekā sarežģīta. Protams, laikietilpīgi un ir ko noņemties, bet nudien ne tik traģiski, kā biju iedomājusies :)))

Skats no visām debespusēm un arī no zemes :) - apakšiņā piešuvu četras pērlītes, imitējot koferīša dupsi :)

Šī nav parasta mājiņa, bet gan mājiņa ar noslēpumu :)))

Skat, kas mums aiz durtiņām paslēpies!!! - mājas svētība - KAĶIS - to mēs pēc senas latviešu tautas tradīcijas pirmo iesviedām mājiņā pār slieksni :)

Minka vakar vakarā jau paņēma brīvsoli un bija pavisam pazudis, meklējām razbainieku un atradām sabijušos, zem krēsla paslēpušos - tādi viņi ir, staigā, kur pašiem patīk un tad paši sabīstas no savu neapdomīgo soļu sekām :)

Es grūtību nebaidos - mājiņa ir ar diviem lodziņiem - manai Čiepiņai, izrādās tie tieši likās interesantākie, paskatīties pa lodziņu, kas tad mājiņā iekšā :)

Te mazliet detaļās - ko tad esmu sastrādājusi :)

Ja es spēlētos ar šo mājiņu, tad kopskats varētu būt apmēram šāds :)

Bet mājiņa ir manai meitiņai, un tad jau iemītnieki laikam būs šie - durvju sargs tiem kā reizi piemērots :)))

Kad šī peļu ģimenīte pagājušā gada septembrī ieradās mūsmājās - it kā sev atgādināju, ka jāķeras klāt mājiņas "būvniecībai", bet kaut kā nesanāca... :)

Lai pastnieks nenomaldās - uz durtiņām ir mājiņas īpašnieces burtiņš. Pati mājiņas saimniecīte pie lodziņa sapņaini veras uz šī projekta III posmu...

...jo darbiņš vēl nebūt nav galā - tik daudz sīkumu un sīkumiņu vēl palicis :)))

Par DK "Leļļu mājiņa" - http://pieineses.blogspot.com/2012/04/dk-lellu-majina.html

Par DK "Leļļu mājiņa" I posmu - http://pieineses.blogspot.com/2012/04/dk-lellu-majina-i.html

 

Golden George 2012

Lepnums par Latviju un Latvijas talantīgiem cilvēkiem :) 

Šogad Teddy lāču augstākajā apbalvojumā nominēta un arī apbalvota Latvijas pārstāve Solvita Baudele.

Skat, kādi skaistuļi tapuši šim konkursam un ieguvuši augsto novērtējumu:

Mani jau, protams, īpaši iepriecina izšuvumi :)

Par citiem nominantiem var ielūkot ŠEIT.

TV sižetu par šo pasākumu un Solvitu Baudeli (kā arī galvenajiem varoņiem - burvīgajiem lāčiem :D) var apskatīt TE (pavelciet apakšā laika joslu uz raidījuma laiku 07:04 - tad būs īstais sižetiņš)

Mamma = Sieviete kustībā

Atskaitoties par Plūmītes sievišķības uzdevumu trešo nedēļu, uzreiz jāatzīstas, ka neiekļāvos idejiskajā plānā par fizisko labsajūtu, bet faktiski fizisko devu ķermenim nodrošināju :)

Foto: http://www.helenahalme.com/2010/11/50-things-to-do-in-london-before-you.html

Pagājušā nedēļa bija tik piesātināta pasākumiem, ka nekādi nevarēju tajā vēl iekļaut savus prieciņus attiecībā uz ķermeņa lutināšanu ar fiziskām baudām :). Tomēr es nebūtu es, ja neapvienotu patīkamo ar lietderīgo...

Kā man gāja:

- divas pilnas dienas man bija jāpavada seminārā - liekas viena vienīga garlaicīga atsēdēšana? Tikai ne man - man patīk apgūt ko jaunu un tāpēc semināru baudīju no sākuma līdz pat beigām... UN!!! - neaizmirsu arī par fizisko atslodzi - uz semināru, protams, kavēju un nācās doties vieglā riksītī (minūtes 15-20 rīta svaigajā gaisā :D), pusdienas pārtraukumā neba nu ēst jāiet - es devos pastaigā pa parku un tuvējām ieliņām - sagadījās būt jūgendstila arhitektūras epicentrā - tad nu neatteicu sev arī garīgo baudu aplūkot skaistās ēkas (Alberta, Vīlandes, Ausekļa u.c. tuvējās ielas), pēc semināra vēl jāpaspēj uz nākamo tikšanos: pirmajā vakarā pa starpai bija divas stundiņas brīvas (tas ir laiks, kad var kājiņām aizcilpot uz tikšanās vietu un tīrās sagadīšanās pēc tikšanās vietas tuvumā ir Abakhan veikals - tātad aizcilpot vajag pēc iespējas ātrāk, lai vairāk laika atliek, ko pavadīt veikalā :D); otrajā vakarā norunāju tikšanos ar savu labāko (senāko) draudzeni, kuru nebiju satikusi jau ui-cik-sen!!! - tas nu arī bija iemesls ātram solim, lai ātrāk satiktos :D

- pēc iespējas neizmantot transportu - esot pilsētas centrā, manī ieslēdzas protests pret transporta izmantošanu (tas nebūt nav pagājušās nedēļas sindroms, bet jau ilgstoša diagnoze :D), tāpēc, ja vien nav dzīvības un nāves jautājums, tad uz visām 4 debess pusēm dodos kājiņām :)

- divas dienas meitiņa dodas uz skoliņu - mūsu fiziskā slodzīte ir ātrā ģērbšanās un mūžīgā kavēšana (pie kuras jau skoliņā visi pieraduši :D), tad es skrienu mājās padarīt nepadarāmo un tad atkal uz skoliņu pēc meitiņas;

- ikdienas pastaigas ar suņuku - te nu pagājušo nedēļ pieliku vēl kādu apli vairāk kā ierasts (arī lietainajā laikā no sērijas "nav sliktu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs" - kārtīgi sapakojos un var baudīt pastaigu rozā gumijniekos :D);

- Lielā talka - kurā gan šogad nesanāca piedalīties - atkal liekas, ka izpaliek fiziskās aktivitātes... bet man bija citas - visa diena pavadīta izstāžu centrā ar diviem 6 mēnešu jauniem kucēniem :)

Nu kaut kā tā - ja nesanāk laiku veltīt tikai sev, tad jāatrod laiks sev paralēli citām aktivitātēm :)

DK "Leļļu mājiņa" I

Mazlietiņ nokavējusies atskaitīte par Leļļu mājiņas 1.posmu :)

Uzdevums bija sameklēt materiālus un sagriezt detaļas mājiņai.

Sazīmēju piegrieznīti, par pamatu ņemot A4 lapu sāna sienai, pārējās sienas, grīdu un jumtu pieskaņojot pēc izmēriem tai.

Ilgi domāju, ko likt stiprinājumam - sākotnēji biju domājusi kādu stingro mapi nolikvidēt, bet beigu beigās nolēmu iet izšķērdīgāko ceļu - nostiprināt audumu ar līmdrēbi.

Mamma mani pierunāja, ka abas puses aplīmēt nevajagot un vēl iedeva šitādu jocīgu pildījummateriālu. Nudien nezinu, kas tas ir, bet gana plāns, viducītī sintapona slānītis abās pusēs kaut kas trikotāžveidīgs. Tad jau redzēs, cik labi turēs - sliktākajā gadījumā pie kopāšūšanas vēl paspēšu mapi arī saplosīt, ja būs vajadzīgs :)

Tomēr nenoturējos un iepirku jaunu audumu :))) Pilnīgi nejauši gadījās būt netālu no Abakhan veikala un pilnīgi nejauši bija brīva stundiņa - laba sakritība, lai no turienes iznāktu ar lielu maisu visādu labumu :)))

Tā nu mājiņas ārpusei noskatīju šo īpatnēji rozīgo audumu ar skaisto rakstu, jumtiņš no velveta, bet iekšpusītē audumiņš no meitiņas Lupatu deķa pārpalikumiem

Tā kā iekšpusei un ārpusei izmantots viens audums (pretēji maniem sākuma plāniem, ka izmantošu mājās esošos atgriezumus un katrai sienai citu audumu), tad sienas un grīdu ārpusei, bet griestus, sienas, grīdu iekšpusei griezu vienā veselā gabalā, atsevišķi ir tikai sānu sieniņas ar jumta trijstūrīti un ārpusītei jumtiņš.

Un jā - man ir lodziņi :) Izdomāju - ja jau, tad jau...

Līdz rotājumiem un papildus detaļām gan vēl netiku, skatīšos, ko uz nākamo posmu paspēšu izdarīt, tas arī būs... Pagaidām tikai mežģīņu maliņa jumtiņam. Un vēl ieraudzīju, ka rokturīšus neesmu piegriezusi :)

Mājiņas iekšējās detaļas aplīmēju ar līmdrēbi. Logu rāmjus arī pielīmēju ar abpusēji līmējošo lentu.

Īpašs lepnums par lodziņu izvietojumu uz puķainā auduma - aš gandrīz vienādi sanācis :)))

Kāda es malacīte :)

Tagad tik tāds sīkumiņš, to visu sašūt kopā :)

Mamma = Sieviete kleitā...

Foto no: http://favim.com/image/39045/

Esmu nokavējusies ar atskaitīti par Plūmītes sievišķības akciju... trakota nedēļa padevusies :)

Bet nu atskaitos - pavisam godīgi, pavisam pacietīgi patiešām katru dienu esmu svārkos un kleitās (vēl joprojām arī šonedēļ)!!!

Pirmajā dienā samulsināju savu suņmeiteni - pēcpusdienā, laikā, kad plus mīnus viņai ir cerība tikt pastaigā, ko viņa redz - saimniece pucējas, nemaz i nepieskaras (un pat netuvojas) ierastajiem pastaigu džinsiem... Skaidrs kā diena - atkal kaut kur sataisījusies un par pastaigu aizmirsusi. Guļ mana sunīte pavisam bēdīgu skatienu, kamēr piemeklēju atbilstošas kurpītes... Bet ierastajos džinsu laikos jums vajadzētu redzēt, kā viņa rotē, lec, priecājas, jo zin, ka DŽINSI = PASTAIGA :))) Tā nu sapucējos, paņēmu viņas pavadiņu, bet viņa NETIC acīmredzamajam - vai tiešām šitādā paskatā es viņu vedīšot pastaigā???!!! JĀ, tādas mēs smukas meitenes arī staigājam... katru dienu :)

Secinājums - man steidzami vajadzīgas jaunas (un daudz) kurpītes, kā arī - saprotama lieta - man NAV, KO VILKT!!!

Pie šīs tēmas atzīšos kādā pavisam neticamā manas pagātnes noslēpumā - līdz gadiem 16 manā virsdrēbju garderobē vispār nebija bikšveidīgu apģērbu, NEVIENA PAŠA! Man pašos pamatos nebija pieņemama doma, ka sieviete ģērbjas kā vīrietis - biksēs... Šis pagātnes rēgs izrāvās brīvībā pagājušajā vasarā - kaut kādu zemapziņas impulsu rezultātā pie Laines uz blogtusiņu aizspēros kleitā, jo mana iekšējā balss brēktin brēca PRET bikšapģērbu :)))

Un vēl viens stāsts, kāds īpašs stāsts par kleitu - ir mans dzīvē realizētais Pelnrušķītes sapnis. Kādā Ziemassvētku ballē ierados pavisam nepiedienīgi un nemaz ne pieticīgi ģērbusies tikai tāpēc, ka man tā gribējās :))) Tas noteikti bija viens no laimīgākajiem vakariem manā mūžā, kaut arī biju pārkāpusi pieklājības robežas... Zināmā mērā tas bija mans protests pret to, ka ielūgumā nebija norādīts "dress code", ko nekautrējos izmantot, lai visiem un ikvienam parādītu sevi mīļoto :)))

Nebaidīties sapņot ir sīkums salīdzinājumā ar drosmi sapni realizēt :)

Ragi un zvaniņi, bet nav Ziemeļbriedis :)))

Kas tas ir??? Tas ir rotaļlietu komplekts kādam mazam Zaķim :)

Ilgi domāju, ko gan interesantu varētu uztapināt draudzenītes bērniņam - tā lai i māmiņai prieks, i bērniņam interesanti. Tad ieraudzīju ragaino bumbu ...un jā! Tā ir īstā, kas vajadzīga mazajam brašulim :) Iepirku divas krāsiņas kokvilnas diegu un cepu augšā :)

Tā kā kamolā vēl palika gana daudz dzijas, izdomāju, ka pie ragainās bumbas noderētu vēl kaut kas - sen jau gribējās izmēģināt klucīti. Un ja jau klucītis - tad vajag arī nelielu funkcionalitāti - tā nu tapa metamais kauliņš  - mīcāms, mētājams, poggraužams :)

I tut Ostapa paņeslo - mazajam tak vajag arī ņurcāmo bumbiņu. Un kad vēl zaļā krāsiņa tik daudz neizmantota - arī kāds mūzikas instruments noderētu :) Labi, ka pēc blogdraugu tusiņa biju laicīgi iepirkusi skaistos zvaniņus, nu tie noderēja :)

Rezultātā komplektiņā satilpa 4 mantiņas, bet dzijas atlikums: zilā krāsiņa pa nullēm, zaļā vēl mazs kunkulītis palika...

Kaut kā tomēr mana ragainā bumba atšķiras no oriģinālās - tamborēju pēc atmiņas, bet nu skatoties redzu, ka ir pavisam citāda :) Bez tam, manas trūcīgās ģeometrijas zināšanas lika sevi manīt - nu nesagāja man beigās tās detaļas kopā un apaļa tā bumba ar nesanāca. Tas gan tāds noslēpums, starp mums meitenēm runājot..., jo ragi ļoti pateicīgi šo negludumu noslēpj :)))

Mantiņas pildītas ar pašas draudzenītes sarūpēto un man bezatlīdzības lietošanā nodoto aitiņvilniņu (manis pašas mazgātu un plucinātu :D)

Zucchero

:))))) es ir spārnos :)))))

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji http://www.diena.lv/foto/redakcijas-foto/arena-riga-uzstajas-zukero-13941639?image=2#gallery

Fantastisks koncerts - mēs tomēr esam viena laimīga paaudze, ka to visu varam baudīt pie mūsdienu iespējām :)

Nevaru teikt, ka esmu Zucchero fane, vismaz ne tādā līmenī, ka zinātu par viņu vairāk, nekā viņš pats par sevi :), vienkārši man patīk... kā viss itāliskais :)

Ja godīgi, par viņa eksistenci uzzināju tikai dažus gadus atpakaļ, kad nejauši redzēju Albert Hall koncerta ierakstu (varbūt kļūdos, bet tas varētu būt 2008.gada koncerts) - un iemīlējos, neglābjami un neatgriezeniski. Iemīlējos viņa mūzikā, iemīlējos tai fantastiskajā koncertzālē (pat nospraudu sev dzīvē vēl vienu mērķi - noteikti apmeklēt kādu koncertu Albert Hall zālē, nereāli, bet sapņot tak nav kaitīgi :D). Bet visvairāk jau gan laikam toreiz iemīlējos Cheb Mami tumšajās acīs :))))

Kura gan var palikt vienaldzīga :)

Kaut kas arī no jaunā albuma (Chocabeck) - tik ļoti sailgojos pēc Itālijas...

Un šodien vēl piektdiena 13-tais :))) 

...kas var būt labāks...

 

DK "Leļļu mājiņa"

Pavasaris nenāk viens, trakums nāk līdzi :))) - iesaistījos Daigas rīkotajā kopprojektiņā, kas tika nodēvēts par "Darām kopā!" un šoreiz kopā šūsim leļļu mājiņu.

Šodien ir projekta oficiālais starta datums un 1.posma aizsākums - http://rokdarbikopa.blogspot.com/2012/04/daram-kopa-1posms-majina-koferis.html

Tā kā šī mājiņa pie darāmo darbu saraksta man jau ir aš no 2010.gada augusta, tad, protams, ka kopāšūšana ir viens no motivējošiem argumentiem, kas man ļauj cerēt, ka to tomēr arī beidzot izdarīšu. Citādi meitiņa izaugs un jau pati sev tādu sašūs, kamēr es briestu :)))

Mīļbērnu mammas, sarosieties, kopā šujot patiešām ir interesantāk un lielāka cerība darbiņu novest līdz galam. Šūšanai paredzētais laiks ir 1 mēnesis (līdz 12.maijam) un nav NEKĀDU represiju, ja kāda neiekļaujas termiņos :) 

Ja kādai vēl plānos ir bijusi šīs mājiņas darināšana vai arī šobrīd acis iemirdzas uz šo burvīgo veidojumu, pievienojieties pie Daigas un uz priekšu!!! Te nu ir iespēja izpausties arī dēlēnu māmiņām, jo neba nu tikai meitenēm patīk šitādas štellītes :)

Mamma = Sieviete... ar nagiem :)))

Plūmīte aizskāra tādu jūtīgu tēmu, pamodinot aprīlī ne vienu vien mammu, lai atgādinātu, ka ir mums tāds sievišķīgs aksesuārs kā nadziņi :)))

Pieteicos es ar tai sievišķības triumfa gājienā. Nez kā man ies, bet pirmo posmu tomēr esmu izcīnījusi.

Kāpēc izcīnījusi? Sestdienas vakarā gadījās man brīvs brītiņš - visi divkājainie mājinieki bija izgājuši, četrkājainajiem saliku pilnas bļodas, lai tiem ir kāda svarīgāka nodarbe, nekā man uz galvas kāpt un sāku pa kaktiem meklēt, kur tik neesmu saslēpusi visus piederumus nadziņu un rociņu sakopšanai (tik sen nebiju lietojusi, ka pat pēc pudeļu vāciņiem vairs neatcerējos, kas ir kas un izvilku kaķu šampūnu :), labi, ka vēl neieziedu to roķelēs :D)

Nu tik pucēju nadziņus, vīlīte, eļļiņa, kremiņš... un te tev bija - visa saime pār slieksni pāri un mans vakars beidzies :)))

Tikai svētdienas vakarā metu kaunu pie malas, atstāju visu un visus novārtā un atdevos brīnumainajam nagu lakas smaciņas ieskautajam procesam :D Par laimi, zvēriem šī smaka tā riebjas, ka i tuvumā nenāk, meitiņa čučēja, bet vīriešiem šī padarīšana nemaz neinteresē.

Bet es tiku pie lakotiem nadziņiem - "a ļa sarkanas rozes uz slapja asfalta" :)))

Bildēt tos gan nemāku, tāpēc te nu ir ņigu-ņegu tas, kas sanācis

Iemaņas zudušas, bet lai vai kā nespēju vien nopriecāties par saviem nadziņiem :) Pat neatceros, kad tie pēdējo reizi bijuši nolakoti (ja neskaita caurspīdīgo līdzekli nadziņu stiprināšanai).

Meitiņas reakcija bija feina - no rīta es jau pie saviem nadziņiem pieradusi, pat aizmirsu, ka meitiņa tos nav redzējusi (un vispār lakotus nadziņus mammai nav redzējusi!) - viņa atnāk iedot rīta buču un pēkšņi viņai elpa aizraujas: "Ahhhhhh, kas tev tas???" un ar maziem pirkstiņiem tā bijīgi sāk slidināt pa spīdīgajiem, gludajiem nadziņiem :))) Tik mīļi :)))

Un ja jau bērns saskatīja, ka tur ir puķītes, tad jau laikam tik neizdevies tas pasākums arī nav :)

Paldies, Plūmīt, par šo maigo skubinājumu ar slotas kātu, citādi jau pati neprastos un nesaņemtos tuvākajā laikā jau nu noteikti. Nu jāsāk šiverēt pa skapi, no kā vēl putekļi jānotrauš, lai otro posmu godam izturētu :)))

 

Peters Karls Faberžē

Pagājušo gadu mazliet paironizēju par Faberžē saistībā ar lentīšu tehnikā izšūtajām oliņām. Šogad visu cieņu talantīgajam juvelierim - beidzot izdomāju papētīt arī viņu pašu un viņa darbus.

Tātad pilnajā vārdā - Peters Karls Faberžē (1846 – 1920) - ir juveliera Karla Gustava Faberžē dēls. K.G.Faberžē 1842.gadā Pēterburgā pagraba telpās atvēra nelielu darbnīcu, kuru 24 gadu vecumā (1870.gadā) pārņēma Peters Karls Faberžē un drīz vien nodrošināja tai uzplaukumu. 

Zvaigžņu stunda sākās ar Lieldienu olu izgatavošanu Krievijas imperatoram Aleksandram III – kā pārsteiguma dāvanu carienei. Pirmo Lieldienu olu Aleksandrs III pasūtīja 1884. gadā. Ar baltu emalju klātā olā atradās vista no krāsaina zelta, kas slēpa sevī vēl vienu brīnumu — miniatūru imperatora kroni un piekariņu no rubīna oliņas formā. 

kā jau redzams pēc gada un pēc krāsas, šī nav īstā, bet pēc apraksta man likās, ka kaut kas līdzīgs - nu galvenais, ka tibiņa ir :)

Imperatora ģimenei sākās tradīcija katru gadu pasūtīt Lieldienu olas. To veidols bija noslēpums arī pašam pasūtītājam. Vienīgie nosacījumi bija: izstrādājuma unikalitāte un neliels pārsteigums tajā. Viss pārējais juvelieru radošais lidojums.

Faberžē Pēterburgas rūpnīcā tika izgatavotas vairāk nekā 50 (no nepārbaudītiem avotiem tapis zināms, ka to ir 71 gab.) oliņas ar dažādiem mehāniskiem noslēpumiem, lādītes un pulksteņi no dārgakmeņiem (briljanti, dimanti), zelta un sudraba diedziņiem un emaljas daudzkrāsaino aizpildījumu. Katrā oliņā bija atveidota kāda epizode no cara ģimenes dzīves, efektīvi to pasniedzot ar mūzikas skaņām, pateicoties miniatūrajam mehānismam. 

Nevar gan teikt, ka šo oliņu autors un izpildītājs ir pats Peters Karls Faberžē, jo faktiski tās darināja viņa talantīgie darbinieki. Oliņas izveidošana prasīja 12 līdz 15 mēnešus. Kad skice bija apstiprināta, kāds no darbnīcas meistariem ķērās klāt lielajam darbiņam. (Starp citu interesants fakts, ka Faberžē saviem darbiniekiem jau tolaik bija uzstādījis augstas prasības, piemēram, zināt 2-3 svešvalodas, jo meistariem bija jāskolojas Eiropā - tā lūk).

Vēl viena niansīte - īpašās, ekskluzīvās, greznās olas tika darinātas tikai imperatora ģimenei. Protams, ka olas pasūtīja arī citi turīgi ļaudis, kas varēja to atļauties, bet tās nebija unikālas - tajās tika atkārtoti elementi un efekti, kas jau iestrādāti imperatora ģimenei darinātās olās. Tās arī nebija tik greznas, lai gan materiālu ziņā un darba smalkuma ziņā tās tik un tā bija īsti meistardarbi.

Imperatora Faberže (Fabergé) olas, kas pazīstamas arī kā cara Faberže olas, tiek uzskatītas par juveliera mākslas šedevru, izšķērdības un luksusa simbolu. Polijas naudas kaltuve ir laidusi klajā jaunu monētu sēriju, kas veltīta šiem īpašajiem mākslas priekšmetiem. 

Pirmā monēta ir "Kronēšana ola".

"Kronēšana ola" ir slavenākā un vērtīgākā Faberžē ola no visas kolekcijas. Cars Nikolajs II uzdāvināja to imperatorei Aleksandrai 1897.gada Lieldienās. Šo olu izveidoja Džordžs Steins (George Stein), talantīgākais Faberže nama juvelieris. Šim darbam viņš veltīja 15 mēnešus. Olas zelta virsma ir dekorēta ar dzeltenu emaljas tīklu, kas atgādina imperatores kleitu. Olas iekšpusē ir paslēpta miniatūra kronēšanas kariete, izgatavota no zelta, rubīniem, dimantiem un kalnu kristāliem. Uz karietes jumta ir niecīga Romanova kroņa kopija. Pašlaik ola atrodas Ņujorkā "Forbes Magazine" kolekcijā.

Otra monēta ir "Maijpuķītes ola"

Šīs olas jūgendstila oriģinālversijā tā ir emaljēta ar caurspīdīgu rozi uz pinuma fona, kas novietota uz četrām gaiši zaļzeltainām kabrioletu kājām, kas veidotas no kopā savītām lapām un apvijušās ap rozes formas dimantiem. Pāri rozei nokarājas rozes formas dimants un cara kronis ar speciāli apstrādātiem rubīniem, ar diviem lokiem, ko sadala četras līnijas ar rozes formas dimantiem, ko savukārt izgrezno maijpuķītes pērļu formā un rozes formas dimanti. Kāti ir nedaudz iegravēti ar zaļzeltainu krāsu, bet lapas klāj caurspīdīga zaļa emalja uz zelta fona.

Dizainers parūpējies arī par pārsteigumu: ir izveidoti trīs nelieli ovāli portreti: militārā uniformā tērptais Nikolajs II un lielkņazienes Olga un Tatjana, kas ir viņa pirmie divi bērni.

Puķu mīļotājai Aleksandrai Fjodorovnai regulāri uz Sanktpēterburgu no Krimas tika piegādātas milzīgas ziedu kravas, lai izpušķotu Aleksandra pili. Maijpuķītes bija vieni no carienes mīļākajiem ziediem, savukārt pērles – iecienītākās rotaslietas.

Reālos ienākumus gan Faberžē guva ne no šī ekskluzīvā prieka, bet gan izgatavojot masveida pasūtījumus — galda piederumus Maskavas rūpnīcā. Šeit izgatavoja galda piederumus un traukus, tējas patvārus, svečturus, tintnīcas, galda greznumlietas — kristāla ziedus, vīnogu ķekarus u. c. priekšmetus. Pastāvot konkurencei, Faberžē izvirzīja noteikumus, ja modelis gada laikā nav pārdots, tas nododams pārkausēšanai. 

Krievijā Faberžē olas saglabājušās tikai desmit, pārējās ir Forbsa, Hammera un citās kolekcijās.  Bez tam, protams, ir virkne viltojumu un pakaļdarinājumi - īpaši tām olām, kas darinātas ne imperatora ģimenei, jo tās netika grāmatotas un iemūžinātas vēsturei.

Tāpēc arī par šajās bildēs redzamajām nevaru būt pārliecināta, ka tās visas patiešām ir Faberžē olas, bet nu ieskatam un acs priecēšanai savilku tās savā midziņā :)

te saliku tās, kurās, šķiet, pavīd imperatora rekvizīti vai attēli :)

te manas favorītes ziedu tematikā :)

te pārējās, ko biju savilkusi no internetplašumiem :)

Starp citu!!!

Mākslas muzeja Rīgas birža Lielajā zālē no 24.marta līdz 20.maijam ir apskatāma izstāde Faberžē, kas sniedz ieskatu slavenā Sanktpēterburgas un Maskavas juvelieru nama Faberžē darbībā. Pati vēl neesmu bijusi un atsauksmes ir gana pretrunīgas - vieni priecīgi un pārsteigti, citi smagi vīlušies. Tāpēc nevaru ne ieteikt, ne atrunāt - pati, ja izdosies, laikam tomēr mēģināšu šo izstādi apmeklēt - pat zinot, ka tur nebūs šo krāšņumu :)

Atsauces uz lapām, kurās guvu info par P.K.Faberžē:

http://www.makslaplus.lv/view.php?open_texts=1137&v_sadala=8&ban=12&year=2006

http://en.wikipedia.org/wiki/Peter_Carl_Faberg%C3%A9

http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A4%D0%B0%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%B6%D0%B5,_%D0%9A%D0%B0%D1%80%D0%BB

http://www.liveinternet.ru/users/3166127/post103594223/

http://loveisspeed.blogspot.com/2012/02/carl-faberge-eggs.html

 

Spīdi nu, saulīte, Lieldienas rītā...

Lieldienām par godu un sev, mīļajai, par prieku savilku midziņā kartiņas, kas man šķiet tik mīļas kā svētdienas :)

Saulainas un mīļas Lieldienas vēlot,