Plūmīte aizskāra tādu jūtīgu tēmu, pamodinot aprīlī ne vienu vien mammu, lai atgādinātu, ka ir mums tāds sievišķīgs aksesuārs kā nadziņi :)))
Pieteicos es ar tai sievišķības triumfa gājienā. Nez kā man ies, bet pirmo posmu tomēr esmu izcīnījusi.
Kāpēc izcīnījusi? Sestdienas vakarā gadījās man brīvs brītiņš - visi divkājainie mājinieki bija izgājuši, četrkājainajiem saliku pilnas bļodas, lai tiem ir kāda svarīgāka nodarbe, nekā man uz galvas kāpt un sāku pa kaktiem meklēt, kur tik neesmu saslēpusi visus piederumus nadziņu un rociņu sakopšanai (tik sen nebiju lietojusi, ka pat pēc pudeļu vāciņiem vairs neatcerējos, kas ir kas un izvilku kaķu šampūnu :), labi, ka vēl neieziedu to roķelēs :D)
Nu tik pucēju nadziņus, vīlīte, eļļiņa, kremiņš... un te tev bija - visa saime pār slieksni pāri un mans vakars beidzies :)))
Tikai svētdienas vakarā metu kaunu pie malas, atstāju visu un visus novārtā un atdevos brīnumainajam nagu lakas smaciņas ieskautajam procesam :D Par laimi, zvēriem šī smaka tā riebjas, ka i tuvumā nenāk, meitiņa čučēja, bet vīriešiem šī padarīšana nemaz neinteresē.
Bet es tiku pie lakotiem nadziņiem - "a ļa sarkanas rozes uz slapja asfalta" :)))
Bildēt tos gan nemāku, tāpēc te nu ir ņigu-ņegu tas, kas sanācis
Iemaņas zudušas, bet lai vai kā nespēju vien nopriecāties par saviem nadziņiem :) Pat neatceros, kad tie pēdējo reizi bijuši nolakoti (ja neskaita caurspīdīgo līdzekli nadziņu stiprināšanai).
Meitiņas reakcija bija feina - no rīta es jau pie saviem nadziņiem pieradusi, pat aizmirsu, ka meitiņa tos nav redzējusi (un vispār lakotus nadziņus mammai nav redzējusi!) - viņa atnāk iedot rīta buču un pēkšņi viņai elpa aizraujas: "Ahhhhhh, kas tev tas???" un ar maziem pirkstiņiem tā bijīgi sāk slidināt pa spīdīgajiem, gludajiem nadziņiem :))) Tik mīļi :)))
Un ja jau bērns saskatīja, ka tur ir puķītes, tad jau laikam tik neizdevies tas pasākums arī nav :)
Paldies, Plūmīt, par šo maigo skubinājumu ar slotas kātu, citādi jau pati neprastos un nesaņemtos tuvākajā laikā jau nu noteikti. Nu jāsāk šiverēt pa skapi, no kā vēl putekļi jānotrauš, lai otro posmu godam izturētu :)))
5 komentāri:
Aaaaa! Tev vēl ar visu dizainu!! Es arī gribu sev ziedus uz nagiem! Bet nu tur man vēl jāpatrenējas.. :)
Super! Klau, kā Tu zīmē tās puķītes virsū? Kad pamatkrāsa jau nožuvusi vai kamēr vēl slapja? :))
Skaisti un rožaini romantiski nadziņi! Fantastiski, ka sev var tā palutināt un ir, kas pamudina - Plūmīte, vai ne? :)
Skaisti un pavasarīgi! :))) Un sievišķīgi:)))
:))) paldies, pašai prieks un prieks, ka citiem prieks :)))
Plūmīt, man ar šito saucamo dizainēšanu arī bij tik acis izbijušās - kad sāku ar to nodarboties, likās tik neiespējami un kur nu vēl ar kreiso roku, lai abām rokām būtu lakoti nadziņi... Nereti izdomāju, ka izdaiļošu tikai īkšķīšus un zeltnešus, bet parasti beidzās ar to, ka visi 10 nadziņi bija sazīmēti un vēl paķēru klāt arī kāju nadziņus :)))
Īva - es zīmēju uz slapjā. Vakar intereses pēc apskatījos, kāds i-netā ir rozīšu zīmēšanas piedāvājums nagiem - tur visi biji uz nožuvušajiem zīmētie, nu nepatika man gan tie rezultāti. Stipri skaistāki, protams, ir akrila nagi ar 3D rozēm :)))
Jā, Sixpārnīt, dikti bija vajadzīgs tās blieziens no malas :)
Paldies, Inga - pavasarīgumam gan drusku pa melnu, bet gan jau tikšu arī līdz gaišākām krāsiņām :)))
Ierakstīt komentāru