Nesen mums ar meitiņu bija šāds dialogs:
Amēlija (koķeti un mīļi): "Mammīt, es Tevi ļoti mīlu!"
Es (smaidot): "Es Tevi arī, meitiņ, ļoti mīlu!"
Amēlija (pavisam nopietni): "Bet vispār es visu pasauli mīlu!"
Uz to man pat nebija ko atbildēt :)
Недавно у нас с дочкой был такой разговор:
Амелия (кокетливо и мило): "Мамочка, я тебя очень люблю!"
Я (улыбаясь): "Я Тебя, дочка, тоже очень люблю!"
Амелия (уже совсем серьезно): "Но вообще я люблю весь мир!"
На это мне даже ответить нечего :)
Pēc tam šī saruna virpuļo pa galvu un domāju - vai vispār ir kas vēl svarīgāks sasniedzams, kā dot šai pasaulei gaišu un pasauli mīlošu cilvēciņu.
Atliek vien lūgt: "Mīļā Pasaule, lūdzu, nesagrauj šo mīlestību!"
Потом этот разговор кружится в голове и думаю - есть ли что то более важное, чем дать миру светлого и этот мир любящего человечка.
Остаётся лишь молить: "Дорогой Мир, пожалуйста, не разрушай эту любовь!"
2 komentāri:
Pateicoties tev, viņa mīl visu pasauli.
:) kaut kāds mans nopelns jau tajā visā ir, lai gan tā īpaši pasaules mīlestību viņai neesmu ne mācījusi, ne rādījusi :) acīmredzot dzīves apstākļi un apkārtējie cilvēki ir gana pozitīvi, mīlēšanas vērti :)
Ierakstīt komentāru