Skatos uz saviem smukumiem un domāju - varbūt podus taisīt ir mans aicinājums :)))
Jā, tie ir briesmonīši: šķībi, greizi, nepareizi - bet līdz kaulam mani, mīlu tos un dievinu :)
Смотрю на своих красавцев и думаю - а может горшки это моё призвание :)))
Да, они страшненькие, неровненькие, неправильные - но на столько мои, что люблью и обожаю :)
Ar keramiku nodarbojos tik tālā bērnībā, ka pat īsti atcerēties nav ko... Bet te tāda iespēja - meistara (Krists Ozoliņš) radošā vadībā lipināt da jebko, ka tik turas kopā un ka tik iztur krāsns pekli. No pieciem veidojumiem četri ir atgriezušies no pekles liesmām pie manis uz ilgu (tā vismaz ceru) un radošu dzīvi :)
Керамикой занималась в на столько давнем детстве, что толком и не помню... А тут такая возможность - в присмотре мастера (Krists Ozoliņš) слепить да кабы что, лишь бы держалось вместе и непотрескалось в печи. Из пяти штук четыре выдержали пламя и вернулись ко мне на долгую (я так надеюсь) и творческую жизнь :)
Dzīvos tie draudzīgā kompānijā un izdaiļos Raiņa plauktu ;)
Будут жить дружной компанией и укрошать полку Райниса ;)
Eh, ku mīļi - melna laime ienākusi mūsmājā :)))
Люблю не могу - чёрное счастье вошло в мой дом :)))
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru