Tāds dīvains stāsts šis būs - nu būtībā, kā visa mana dzīve 😄
Kādu laiku esmu Ķirbītis savam vismīļākajam cilvēciņam. Tas ir tik mīļi, tik patiesi sirsnīgi un tomēr tas ir tikai mūsu intīms stāsts, un detaļas lai paliek tikai mūsu ziņā 🤣
Otra sižeta līnija skar manu samierināšanos par kaķu daudzumu (precīzāk - minimālismu) manā dzīvē (par ko bija grūti atzīties pašai sev: https://pieineses.blogspot.com/2022/02/mainigais-sastavs.html?m=0)
Un tad notiek kas negaidīts - rīta agrumā, neko ļaunu nedomājot, ielūkojos FB, un man pretim raugās Viņš - ĶIRBĪTIS 🧡🧡🧡
Nu kā var tā vienkārši notikt, ka kādam ienāktu prātā nosaukt kaķi vārdā "Ķirbītis"...
Un ir tā, it kā Visums lieliem burtiem saka: DODIES VIŅAM PAKAĻ - TAS IR TAVS KAĶIS, VIŅŠ TEVI GAIDA! ...nu cita izskaidrojuma man nav, kā vien šis 🤷
Jo man nebija nekādas priekšnojautas, nekādu plānu ieviest savā dzīvē vēl kādu kaķi. Man ir Sirsniņa - jau septiņus mēnešus vienīgā kaķe ģimenē. Un likās, viss jau iekārtojies, viss jau labi...
Un nu viss būs savādāk - mūsmājās ir ieradies ruds runcīc vārdā Ķirbīc 😄 ...un ieradies visnotaļ droši un pārliecinoši 😄
Priekš pirmā vakara un brīdinājuma, ka šis jau nu pats klēpī nenākšot, šī poza manā klēpī ir absolūti neticama 🤣
Un savus pirmos pieclapīšus es šogad nograuzu, ievēloties ko patiesi svarīgu: lai Ķirbītim viss labi, lai mums kopā viss labi ❤️
Un varu vien nomierinoši sev teikt - tā vienkārši notiek, atslābsti un pieņem 😄
... un mācies atkal sadzīvot 😊
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru