Mana mamma pēc izglītības, profesijas un sirds aicinājuma ir daiļdārznieks 💚
Mani uz šī fona daba apdalījusi - neko nesaprotu no augiem. Un priekš kam saprast, ja var ar vienkāršu: "Mām, ko man ar šito darīt?" ātri noskaidrot, kas nepieciešams 🤣
Tomēr kaut kur dziļi sirds dziļumos kaut kas manī ir iedēstīts un pat iedīdzis, jo savādāk nespēju izskaidrot šo fenomenu - man, cilvēkam, kuram mājās NEKAD nebūs NEKĀDU telpaugu (!), ik pa laikam tie uzrodas un uz šo brīdi to kaut kādā nesaprotamā, mistiskā veidā ir aš 24 dažādu sugu, izmēru un paskata 🤷🤪 ...un, protams, ka man nav ne jausmas par lielāko daļu no tiem - ne kā tos sauc, ne ko tiem vajag 🤦
Taki dīvaini! Tie aug... briest... un pat vairojas savā nodabā 😊.
Lielākā daļa tie mūsmājās nokļuvuši kā mazmazītiņi izmesti/atrasti/nolūzuši ķinķēziņi, kāds arī no lielveikalu "nāvinieku" izpārdošanām. Trīs gabali ir dāvināti/atdoti, no tiem divi pamanījušies adaptēties un izdzīvot aš no 2018.gada, bet viens tikko svaigi iefiltrējies 😁
Mūsmājās telpaugiem ir viena kārtība: kas gribēs dzīvot, tas izdzīvos 🤣
Saprotams, ka regulāri kāds pamet šo pasauli, neizturējis manas dārzniecības neprasmes 🤷 vai arī kā šis, piemēram, tik vien spēja, kā noziedēt savu mūžu 😔
Kāds panīkuļo, vēl pārdomādams, ir vērts atjaunot savas sugas eksistenci šai mājā vai tomēr labāk ne 🙃
Bet kāds ir apbrīnojami spītīgs ilgdzīvotājs - šis, piemēram, dzīvo ar mani (vairākās paaudzēs gan 🤔) kopš Policijas akadēmijas laikiem - akadēmijas jau kur tas laiks, kā vairs nav, bet šis kā dzīvs 🤪
Vēl viens brīnums ir - ananāss, kam nu jau otrais bebis klāt 😍
Un vēl ir kāds, kas pamanījies ne tikai pārziemot, bet gatavs arī uzziedēt un priecēt rozā mākoņiem 🥰
Šoziem augu ir īpaši daudz, tāpēc ziemas tumšo periodu tie, saspiedušies ciešāk pie dienasgaismas avota, pārcieš un gaida vasaru, kad varēs pārcelties uz balkonu un pilnām plaušām (vai kas nu tiem tur ir 🤪) pieelpot svaigu gaisu un uzņemt gaismas vitamīnus 💚🤗
Un šis bija, manuprāt, ļoti labs rādītājs vēl pirms mirkļa - precīzi visiem podiem pietika vietas vienlaicīgiem vannošanās priekiem. Brīvu vietu vairs nebij... 😊
Nu labi! Pie lielas gribēšanas vēl kādu pārīti podu tur varētu ierūmēt 🤣 - tik to podu saradās mazliet vairāk par pāris 🤦
Pavasarim iestājoties, kāja mazliet paslīdēja te Hortes plašumos, te Depo, te Maxima plauktos...
Tā arī netieku gudra, kopš kura brīža efejas kļuvušas par Lieldienu simbolu - un nu man ir aš 5 veidu efeju no malu malām, jo es tās mīlu kā sevi pašu 😄
Tad pa kādam auga gabalam ieklīst mūsmājās, cerībā uz jaunu, skaistu dzīvi 😊 (šamie nu jau podos, ja būs dzīvotāji, tad būs prieks).
💚 💚 💚
Mazliet mūsmāju džungļu noskaņas vēl dažos foto 😉
Nu tā kaut kā nekontrolēti skaisti mūsmājās zaļi dzīvojam 😀
3 komentāri:
Inese, brīnišķīgi! Radoši, pacietīgi, ar izdomu, Es nespēju iedomāties pasauli bez dažādiem augiem, par bez zaļas zāles... Lai izdodas!
Ak kas par zaļumu. Prieks par augiem. Man pilna māja augu, pat speciālu puķu statīvu ieviesu :D Ir tomēr forši ka mājās ir zaļumi, un ja vēl priecē ar ziedēšanu.
jā, meitenes, tam zaļumam ir savs šarms un nomierinošs efekts - nu jau vairs nevaru iedomāties savu māju bez n-tajiem podiem :)
Kad viss izceļos uz vasaras nometni balkonā, pirmās dienas būs neierasts tukšums :)))
Ierakstīt komentāru