Kastanīšu otrā elpa

Stāstu par kastaņiem mūsmājās gribētos sākt ar dziednieces Ilzes Jansones teikto: "Kastanis ir brīnumains augs. Tā augļi – kastaņi – ārstē gan ķ­ī­mis­ki, gan enerģētiski. Tādēļ iesa­kām dažreiz kastani vienkārši nē­sāt līdzi bērnam vai pieau­gu­ša­jam kabatā vai gulēt uz kastaņu mai­siņa. Kastanis atdod savu po­zi­tīvo enerģiju, bet uzsūc negatīvo, kas viņu pilnīgi saārda."

Jau iepriekš zināju par kastanīšu pozitīvo enerģētiku, bet šodien nolēmu par to pārliecināties vēlreiz - tā atradu I.Jansones rakstu par kastaņiem (to var apskatīt šeit: 1999 Svētavots Nr. 3, jo smalkāk par tā ārstnieciskajām spējām te neizklāstīšu)... 

Pašai man vienmēr kabatās ir pa kastaņu čupiņai, arī darbiņā un mājās šur tur stāv pa kādam kastanītim, kas starp citu lieliski noder Ziemassvētkos - kad tos nopūš ar zelta vai sudraba krāsu, var novērot brīnumainas pārvērtības. Tie kļūst par dāvanu iesaiņojuma neatņemamu sastāvdaļu :)

Kā tad es šogad devu kastanīšiem otro elpu?

Galvenais mans šīrudens projekts saistībā ar kastanīšiem bija kastaņu vanniņa manai meitiņai - tā teikt meditācijas un relaksācijas centrs. Šim nolūkam labi noderēja vasarā iepirktais (tobrīd absolūti nevajadzīgais, bet taču ir man intuīcija, ka kādreiz noderēs!) baseiniņš un rudens sākumā ievāktie kastaņu krājumi. 

Sākotnēji bija iecerēts cits baseiniņš - parastais apaļais - bet tas neizturēja manu minču pārskrējienus un to asos nagus. Pēc vairākkārtējas caurumu līmēšanas man tā nodarbe sāka likties bezjēdzīga, tad nu atcerējos par šo baseiniņu, kas neizpakots pacietīgi  gaidīja savu kārtu (ptfu, ptfu, ptfu - šis vēl ne reizi nav sacaurumots).

Jāatzīst, ka ar kastanīšu apžāvēšanu gāja ļoti grūti - pilsētas dzīvoklī pirms apkures pieslēgšanas gandrīz neiespējamā misija. Nomocījos ne pa jokam, kamēr dabūju tos daudzmaz lietojamā kvalitātē. Tāpēc pie kastaņu vanniņas meitiņa tika tikai pavisam nesen. 

Tajā nu noder arī vasaras rekvizīti - spainītis, lāpstiņa un grābeklīši

 Meitiņai ļoooti patīk. Un ar lepnumu jāsaka, ka kastanīši pavisam mazlietiņ tik tiek izmesti ārā, tos nedaudzos nemaz nav grūti atkal samest atpakaļ - šajā nodarbē arī iesaistot mazo Princesi. Pārsvarā notiek spainīša piepildīšana un izbēršana. Tāpat neliels trenniņš darbiņam ar lāpstiņu - kastanīši ļoti labi sarūmējas lāpstiņā un nebirst nost

Netika izmests arī spainīša iesaiņojuma maisiņš - tas noderēja nelielam kastaņu maisiņam, ko ar interesi var virpināt pa rociņām, kā arī visu veselu iekrāmēt spainītī

Vēl viena rotaļlieta ar kastanīšu piedalīšanos ir zilonītis, kas burtiski iesūc nāsī kastanīšus :)

Ideju par šo rotaļlietu ieraudzīju pirms pagājušajiem Ziemassvētkiem žurnāla "Mans Mazais" Ziemassvētku dāvanu apskatā - no mazās bildītes izpētīju principu un te nu ir mans zilonītis.

Uzglabāt to var ar aizsietu snuķi, bet darbojoties - pa snuķi iekšā un ārā var slidināt kastanīšus. Tie, starp citu, ļoti labi slīd un diezgan veikli ir iedabūjami iekšā un tikpat viegli izstumjami ārā.

Man ir ieplānots vēl tādu uztapināt, tad varbūt taps arī ilustratīvs materiāls, kā pie šāda zilonīša tiku :)

 Jā, un kas vēl ir pieminēšanas vērts - kad lasīju kastanīšus, gandrīz katru dienu kāds mani ziņkārīgi vēroja un interesējās, ko tad es iesākšot ar kastaņiem - tā es tiku pie sarunu biedriem, uzklausīju daudz padomu, kā kastaņi ārstē locītavas, palīdz pret dažādām kaitēm u.t.t. Kastanīša pozitīvā enerģētika iedarbojas arī šādā veidā - ļauj komunicēt ar pilnīgi svešiem cilvēkiem :)

Un re kā, tagad arī es stāstu tālāk par mīļummīļajiem kastanīšiem!