Pampertorte

Acīmredzamais neticamais! Nepagāja i mēnesis, kad tomēr pampertorte gatava...

Kā jau ieminējos Saules zaķīša rakstiņā - tāds sīkumiņš vien jāpaveic - jāuztaisa pampertorte :) Pa šo laiku vairākas reizes pieķēru sevi pie domas, ka varbūt nevajag, uzdāvināšu tāpat satamborētās mantiņas... Tomēr tik ļoti gribējās izmēģināt šo nekulinārijas brīnumu (īpaši jau ņemot vērā, ka neko ēdamu pagatavot tāpat nemāku), ka "sacepu" citrondzelteni krēmīgu pampertorti.

Piespiest sevi saņemties šim darbiņam izrādījās gana vienkārši - jānopērk vien milzīga pamperpaka un tad jau skopums padara savu - tā kā manai meitiņai šis izmērs jau vairs nederēja, tad laist zudumā lielo pamperu bagātību nu nemaz negribējās...

Torte dekorēta ar tamborētām "marcipāna" figūriņām, kas jau te blogā tika atrādītas - tas ir Rupucis Bezbiksis un Saules zaķīc. Lai arī māmiņai kāds prieks, tad tapa arī kāda puķe. Un pats galvenais jautājums, ieraugot torti: "Kur ir mana lielā karote???" arī atrisināts ar pievienoto sudraba karotīti mazajam dāvanas saņēmējam.

 

 

Atrādu arī nelielu sižetiņu no melnā darba, pēc kā redzams pampertortes veidošanas process. Protams, nezinu, kā pareizi jāgatavo šādas tortes, bet mans veidojums sastāv no sarullētiem pamperīšiem (i-netā redzēju, ka ir arī nerullētu pamperu kārtojums). Trīs stāvu tortei pa vidu ir papīra dvieļu rullītis, ap kuru disciplinēti sarindojušies pamperi.

Paskaitīju arī, cik tie izlietojās: 1.rindā ir 32 pamperi, 2.rindā 16 pamperi un 3.rindā 5 pamperi, kopā tortē sacepti 53 pamperi. Atceros, ka kaut kur redzēju info, ka pampertorte izveidota no 96 pamperiem, īsti nezināju, cik man vajadzēs, tāpēc nopirku divas pakas ar pamperiem. Tā kā liela daļa pamperu palika pāri, tos tāpat atdevu izlietošanai... Godīgi sakot - šī jau bija gana smaga, ja tajā būtu vēl gandrīz uz pusi vairāk pamperu, tad nestādos priekšā, kā to nogādāt laimīgajam saņēmējam...

 Un te iepakots galarezultāts - gadījās neliela ķibele, izrādījās, ka saiņojamais papīrs ir pa šauru, lai to apliktu apkārt tortei un arī pa īsu, lai apņemot no apakšas, augšā izveidotu skaistu čaukstošu pušķi. Tā nu nācās iztikt bez pušķa, bet nu vismaz pašu torti sapakoju...

Laikam jau lieki piebilst pašu galveno - draudzene bija ļoooti priecīga!!! Par ko man liels, liels prieks. Bez tam, man ir cerība kļūt par apdāvinātā mazuļa krustmāti, par ko prieks ir neaprakstāms...