Meitiņas dzīves zelta mirkļi

Šis bija mans izaicinājums no glamūrīgiem rožu izšuvumiem pāriet uz kaut ko bēbiski pūkainu un maigu - tādu es biju iedomājusies savas meitiņas dzīves gājuma albumu, kurā sakrāt būtiskākos viņas dzīves notikumus.

Pāris ierakstus atpakaļ atrādīju pirmo ne īpaši veiksmīgo albumiņa fotosesiju, kur mans Minkāns bija nospriedis, ka pūkainais un mīkstais padipsenītis ir domāts viņam :)

Šim nolūkam izdevās nopirkt fantastisku grāmatu, kas saucas "Hronika. Dzīves zelta mirkļi", kurā jau ir manā stilā noformētas tukšas lapas un gandrīz katrā otrā atvērumā jau iedrukātas dažnedažādas atziņas. Atliek vienīgi šīs tukšās līnijas piepildīt ar meitiņas zelta mirkļiem...

Kā jau man mēdz notikt, vienā tehnikā nevaru iekļauties - albumiņa tapšanā noderēja manas necilās pērļošanas iemaņas, lai iepērļotu meitiņas bildīti (tai pa virsu ir lamināta pārklājums, lai bildīte neciestu gadu gaitā) - šis nu bija laikietilpīgākais process, iedabūt bildīti pērlēs un lai tā uzparikte vēl turētos uz adījuma

 Tā kā man ļoti patīk pīņu adījumi, arī šeit neiztika bez šī dekoratīvā elementa. Lai labiskais adījums nebūtu tik tukšs, jau sākotnēji adot atstāju caurumiņus, kuriem izvērt cauri lentītes (tā teikt pīņu smagnējumu apvienoju ar lentīšu gaisīgumu)

Te pārējās detaļas - albumiņa aizdarītei ir tamborēti elementiņi, virspusē tas viss piepildīts ar pērlītēm, aizmugurē tikai pliks tamborējums.

Protams, bēbiskuma efektu nepanākt bez bumbuļiem - tie nu man arī ļoti patīk (kaut gan tos veidot gan īsti nepatīk...)

Kā dekorējums ir arī tamborēts ziediņš, kas mazliet pagreznots ar pērlītēm

Pa visu albumiņa apakšmalu vijas dekoratīva tamborēta virtene, kas izšūta ar smalkām sēkliņpērlītēm un lielajiem stikla "kristāliņiem" - tie tamborējumu padarījuši neizsakāmi greznu...

Tāds nu ir pūkains, apadīts un izcakots gala rezultāts pilnā atvērumā

 Diemžēl tā arī vēl nav bijis laika pieķerties tā aizpildīšanai :( Tas nu ir milzīgs akmens manā dārziņā... Bet nu dikti ceru, ka tomēr šo savu parādiņu tuvākajā laikā nolīdzināšu... Diemžēl manam perfekcionismam ir liels mīnuss, es nevaru vienkārši pierakstīt skaistākās atmiņas un nozīmīgos datus, man vajag obligāti kādu īpašu grāmatu (ko man paveicās dabūt), tad man vajag noteikti to apšūt un izdekorēt, tad vēl ieraksti arī nevar būt bez bildēm un izgreznojumiem u.t.t. u.t.j.p. Visu šo "vajadzību" rezultātā albumiņš stāv tukšs un gaida milzīgo iedvesmas brīdi...