ceturtdiena, 2010. gada 18. novembris

Zeķītes


Šodien tautiskās noskaņās Latvijas dzimšanas dienai par godu pabeidzu meitiņas zeķītes.
Vienīgo reizi zeķes esmu adījusi pamatskolā - tad tās bija iznākušas tik baisas, ka visus šos gadus dzīvoju ar pārliecību, ka zeķes nekad, nekad vairs neadīšu. Varu jau, protams, atļauties šādu pārliecību, jo man ir mamma čakla rokdarbniece, kas vienmēr uz katru mājienu, ka kājiņas salst, ar zeķēm apgādā i mani, i manus mīļos :)
Tomēr savai Princesītei nolēmu zeķītes adīt pati. Atlika vien atsaukt atmiņā seno dienu prasmes un ar šībrīža prasmēm apvienojot, rezultāts ir tīri pat apmierinošs.
Tā kā es grūtību nebaidos, tad ķēros uzreiz pie rakstaini mežģīņainām zeķītēm - atzīšos godīgi, izmēģinot paraudziņā šo rakstu, nojuku jau trešajā rindiņā - tajā raibumā nebiju spējīga saprast, kur nu ir apmetums, kur jāsaada (rakstiņš ir līdzīgs šeit Musturā, tikai trīs labisko valdziņu vietā starp motīviņu ir viens labiskais valdziņš - manā adījumā motīviņš sastāv no 6 valdziņiem un 4 rindiņām). Uz mirkli pat zaudēju drosmi adīt mežģīņainas, bez tam arī mammuks mēģināja atrunāt, ka šai dzijai raksti nepiestāvot. Bet mana spītība guva virsroku un uz 4 adatām uzmetot valdziņus arī tie sabijās no manas apņēmības un disciplinēti kārtojās paredzētajā rakstā.
Lai cakaino efektu pastiprinātu, zeķītes augšmala ir aptamborēta ar salīdzinoši primitīvu tamborējumu, tomēr pietiekoši greznu galarezultātu
Ko tur liegties - dikti jau gribējās arī ar pērlītēm un fliterīšiem izrotāt, bet praktisku apsvērumu dēļ nācās atteikties no šādas greznības. Tomēr, zeķītes paredzētas valkāšanai - visi šie dekorējumi būtu ne tikai neērti, bet arī spiestu kājiņu, bērniņam notupjoties vai apsēžoties... Tā nu no dekoratīviem elementiem palika vien atlasa lentīte. Tika apsvērta arī iespēja par tamborētu tās pašas dzijas striķīti ar bumbuļiem galos, bet krāsu raibumā tie pazuda, tāpēc ir šis košais akcentiņš
Ar īpašu lepnumu lielos par papēdīti - pirmo reizi izmēģināju šūniņrakstu (ņemot vērā, ka vispār tikai otro reizi adu zeķes, šis apgalvojums gan kļūst mazliet smieklīgs :D) - tāds nu tas ir pifīgs un dāmīgs...
Tā kā mazā Dāma bija uz parādi un atgriezās jau dienasgaismai zūdot, tad nu nopozēšana izvērtās nesekmīga un arī bilde zem katras kritikas :(. Tomēr, kā zeķītes izskatās uz kājiņas, ir redzams (un apstrādājot bildīti fonā ieraudzīju arī vienu no saviem mīluļiem - Rūdīti).

Lai jums siltas un sausas kājas šīvakara uguņošanā!!!

14 comments:

Jūlija teica...

Košas un skaistas zeķītes izdevušās! Ļoti patīk šādas mežģīņu pusgarās zeķes, tiešām tautiskas, ar mūsdienu pieskārienu! :)

Inese teica...

Inesīt,cik skaistas zeķītes!Īsteni "princesīgas"!
Nu,nepateiks neviens,ka tikai skolas laikā esi adījusi zeķītes!

traka feja teica...

Nu, bet fantastiski labi Tev iznācis 2. zeķu pāris! :) (Atceros savas, kuras pēc daudzu gadu neadīšanas centos uztapināt, paļaujoties vien uz atmiņu... :D)
Man pirmais pretarguments pret pērlītēm un fliterīšiem būtu, ka bēbis visu ko bāž mutē & var noraut, norīt... Šobrīd man aktuāli. Tava mazā draudzene gan izskatās jau izaugusi no visa nogaršošanas vecuma.

Inese teica...

paldies, meitenes :)
Rokdarbos man patīk izaicinājumi - tā teikt pašai sev pierādīt, ka es to varu. Tāpēc arī pēc tik daudziem gadiem tomēr atkal pieķēros zeķēm, īstenībā arī mežģīņrakstu tā pa īstam tikai otro reizi adu (pirmais bija kombinzoniņam meitiņai, to vēl neesmu atrādījusi)

Trakā feja - uz atmiņu vien es paļauties nevarēju gan, jo kad taisnais gabals bija beidzies un bij jāsāk papēdis, tad gan apjuku, jo nebija ne jausmas, ko tālāk darīt. Tad nu atradu musturs.lv lapā zeķu adīšanas ABC, izlasīju instrukciju, protams, neko nesapratu - un nākamā papildus iespēja man bija zvans mammai ar lielo HELP. Tā nu mamma mani telefoniski noinstruēja, kas un kā jādara :)
... un manai meitenei arī visu laiku kaut kas mutē, bet tā ka no apģērba kaut ko plēstu nost, lai iebāztu mutītē, neesmu novērojusi - parasti atrodas daudz citas interesantas lietas mutītes izmērā :)

Agnese teica...

Ljoti skaistas zekjiites :) Papeedi kautkaa iipashi adiiji-izskataas savaadaak nekaa man sanaak?

Inese teica...

paldies, Agnese
papēdītim tāpat vienu izada, vienu noceļ, tikai to dara pamīšus kā šaha galdiņā (t.i., nākamajā rindā noceļ blakus valdziņu)

Anna teica...

Vienreizēji, un es vēl vakar šaustījos- adīt zeķes normālās vai slinkās...noliku savu adīkli malā, lai saņemtos spēku...Vienreizēji skaistas zeķes!

Inese teica...

paldies :) - tā jau ir, ja kamā ieguldam darbu, tad jau lai ir pa smuko, noslinkot jau vienmēr paspēsim :)

Zkss teica...

Tiešām-riktīgi smukas zeķes! Domāju, ka ikkatra tādas labprāt valkātu:)

Inese teica...

paldies, Zkss, mana Princese gan vēl par mazu, lai to novērtētu...

Iveta teica...

ooo, OOOOO, ooo!!! šīs zeķes ir mans favorīts:)

Inese teica...

:D paldiesiņš :D

Laine teica...

Kā man šitās bija paskrējušas garām?
Kolosālas zeķītes! Kolosālas! Nu tik skaistas, gaumīgas un stilīgas!!!!

Inese teica...

Paldies, Laine, kā reizi ziema uznāca, un varam pucēties :)