Nav jau tā, ka man dzīvē viss notiek kā smērēts un viss ieplānotais arī tiek sasniegts (kaut gan, ko tur liegties, lielākoties viss tiešām ir piepildījies :D). Ir man viens mūža sapnis, kas tā arī nav realizējies un nez vai manas dzīves pietiks, lai arī to vēl īstenotu - tā ir vēlme spēlēt klavieres.
attēls no http://keyboardpiano.net/learn-piano-chords-free |
Kopš bērnības esmu gribējusi apgūt klaviermākslu, piedīkusi mammai pilnas ausis, ka gribu klavieres - un nekā. Vienubrīd pat biju tik tuvu savam sapnim, ka jau redzēju savā istabā klavieres un dzirdēju sevi spēlējam, bet, diemžēl, toreiz manus spārnus tā aplauza, ka vairs neuzdrošinājos mēģināt...
Dzīves ironija - vairākas manas klasesbiedrenes, tai skaitā, arī mana labākā draudzene, tika dzītas uz klaviernodarbībām un to vien dzirdēju, kā viņām tas riebjoties, ka varētu klavieres sacirst gabalos un sadedzināt, ka nekad mūžā nevēloties tās spēlēt u.t.t. u.t.j.p. ...bet es klusiņām ilgojos, ka varbūt kādreiz man tomēr būs klavieres un es tās spēlēšu savam priekam :)
Kāpēc pēkšņi par to runāju? Tikko TVNetā izlasīju, ka oktobrī Rīgā ar koncertu Rīgas Kongresu namā atgriezīsies romantiskais pianists Ričards Klaidermans (Richard Clayderman). Klaidermans uzstāsies 6.oktobrī ar koncertprogrammu "From Paris with Love" ("Ar mīlestību no Parīzes").
Dievinu šo mūziķi - biju, protams, uz viņa iepriekšējo koncertu Rīgā. Priekšstats par viņu mazliet mainījās, jo nu nekādi nebiju gaidījusi tādu koķetu amzieri un humora devu :) - kā izrādījās, viņš nav kārtējais "sausiņš", kas labi spēlē klavieres. Viņš ir atraktīvs, pievilcīgs, skatuvi mīlošs, ar lielisku humora izjūtu un prasmi uzrunāt publiku ne tikai ar mūziku...
Mans lieliskais septiņnieks no R.Klaidermana repertuāra noskaņai :)
Richard Clayderman - Poetic Sonatina
Richard Clayderman - Matrimonio de amor
Richard Clayderman - La tendresse
Richard Clayderman - Lettre a ma mere
Richard Clayderman - Love song in winter
Richard Clayderman - Passion
Richard Clayderman - Ballade pour Adeline
P.S.
Un jā, klavieres es sev nopirku gadus 8 atpakaļ :), bet tā arī neesmu tikusi līdz spēlēšanai. Sapnis par to, ka mans dēls kļūs par latviešu Klaidermanu, ir izkūpējis nebūtībā, cerības uz meitiņu nemaz nelieku, jo apzinos, ka vecāki caur bērniem nedrīkst realizēt savus nepiepildītos sapņus (bērniem taču savu sapņu ir pietiekoši daudz :D)
P.S.S.
Nu cilvēki takš ir traki. Paskat, ko tikko atradu (!!!) - tamborētas klavieres :)))
Un jā, klavieres es sev nopirku gadus 8 atpakaļ :), bet tā arī neesmu tikusi līdz spēlēšanai. Sapnis par to, ka mans dēls kļūs par latviešu Klaidermanu, ir izkūpējis nebūtībā, cerības uz meitiņu nemaz nelieku, jo apzinos, ka vecāki caur bērniem nedrīkst realizēt savus nepiepildītos sapņus (bērniem taču savu sapņu ir pietiekoši daudz :D)
P.S.S.
Nu cilvēki takš ir traki. Paskat, ko tikko atradu (!!!) - tamborētas klavieres :)))
"Piano Dentelle" tamborētās klavieres ir viens no Lisabonā dzīvojošas un strādājošas māksliences Joana Vasconcelos radošajiem darbiem. Tās ir pārklātas ar baltu tradicionālo portugāļu tamborētu rotājumu, ar kura palīdzību klavierēm tiek piešķirta īpaši bagātināta āriene.
Māksliniece izmanto tamborēšānu kā materiālu savas mākslas radīšanai. Viņa apvieno veco ar jauno, lai piešķirtu dzīvības elpu pat visnedzīvākajiem no objektiem. Joana Vasconcelos ir radījusi tamborētus apvalkus arī skulptūrām, datoriem un pat tiltiem.
Māksliniece izmanto tamborēšānu kā materiālu savas mākslas radīšanai. Viņa apvieno veco ar jauno, lai piešķirtu dzīvības elpu pat visnedzīvākajiem no objektiem. Joana Vasconcelos ir radījusi tamborētus apvalkus arī skulptūrām, datoriem un pat tiltiem.
Nu vismaz zināšu, ko darīt ar savām klavierēm, ja tā arī neatradīšu laiku iemācīties tās spēlēt :D
15 comments:
Ja jau Tev klavieres ir, tad atliek vien atrast iemeslu pie tām piesēsties :)
Man ar nebija jāiet mūzikas skolā, bet tagad es reizēm vēlos, kaut mana mamma būtu izdomājusi, ka vajag. :)
А моя бабушка, кстати, водила меня на музыку, и сама научилась играть... и даже играла намного лучше и чаще меня! :)
А я все это время хотела танцевать... :( Что потом я и делала уже в университете пойдя учиться на учителя танцев! :)
Paldies,ka painformēji par Klaidermaņa koncertu!Man arī ļoti ļoti patīk viņa skaņdarbi!!!To apmeklēju arī pirms dažiem gadiem,kad pianists viesojās Rīgā!
Man arī reiz bija sapnis spēlēt....nu vismaz kādu mūzikas instrumentu...
Iestājos augstkolā,studiju programma vienu gadu piedāvāja,reizi nedēļā -pa 20 min,mācīties klavierspēli.Mācījos,bet kad programma tika izpildīta,tas viss -domāju klavierspēli, tā arī palika" gaisā karājoties"...
Laikam jau par klavierspēles apgūšanu esmu atmetusi ar roku,jo nav man kur to brīvo laiku " salasīt" .
Tomēr vienu gan esmu cieši apņēmusies -iemācīties spēlēt ģitāru!Studiju gados bija tā iespēja(jau atkal programmas ietvaros),gadu pa kriksītim apgūt šo mūzikas instrumentu!Bet,ja pēc tā gadiņa mūzikas instrumentu noliek stūrītī un tikai putekļus noslauka -jāsāk viss no jauna!;)
Inese,varbūt tomēr jāmēģina!!!Gan Tev ,gan man!:))
:) Anda, ar iemeslu vien būs par maz - galvenais, vajag atrast laiku, kura katastrofāli pietrūkst...
Fialo4ka - я вот тоже мячтала, что сын будет учиться, а я вместе с ним, но не вышло :)))
Ines, Tu uz šo koncertu iesi? Par to mācīšanos spēlēt - pavisam jau cerības neesmu atmetusi, varbūt, kaut kad, kaut kā tomēr izdodas - gan Tev, gan man :))) Tas būtu feini :)))
Lai izdodas atrast laiku! tamborējums ir vienkārši fantastisks, arī esmu Klaidermana fane
:) nuuu... es pilnīgi redzu - apšūti/izšūti rožainu flīģeli:)un kā Tu to spēlē:)
:) nuuu... es pilnīgi redzu - apšūti/izšūti rožainu flīģeli:)un kā Tu to spēlē:)
pievienojos Kristīnes komentāram :)
man arī patīk Klaidermana skaņdarbi... un jau labi sen. Balāde bērniem joprojām tirpiņas uzdzen.
Man ar sapņiem bijis biku savādāk, ļoti spilgti atceros, ka mamma gribēja, lai es dejotu sportiskās dejas un lai maniem garajiem matiem izveidot ķīmiju (laikam lai viņai mazāk ņemšanās būtu ar bizīšpīšanu :D), un lai kā censtos pierunāt mani, nekas nesanāca... Bet studijgados, apgūstot vienu programmu, paralēli aizgāju studēt/dejot arī sportiskās dejas (deju skolotājs) un kaut kur ap to pašu laiku - matos parādījās ķīmija... Viss no savas gribas un nenožēloju :D
Un vēl. Nesen nopirku savām meitenēm mazo sintezatoriņu, nekas profesionāls - spēlīte, bet fakts tāds, ka drīz meklēšu notis vieglām dziesmiņām, meldiņiem, ko mācīties kopā... jo abas trinkšķina uz nebēdu un man pašai velnēns iekšā - GRIBU. Mazu daļu no lambadas uz savu dzirdi jau protu nospēlēt :D
nez ko es rakstīšu, kad būšu atpakaļ darba ierindās :D...
tomēr, lai sapņi piepildās!
;) Saprotu Tavu vēlmi par klavierspēli. Es arī dīcu mammai, bet mammucis baidījās, ka man nebūšot muzikālās dzirdes. Bet - ir! Skolas laikā pati ar klavieres un viss, kas tām līdzīgs, apguvu ar vienu roku spēlēt un pat tikai dzirdētus meldiņus varēju nospēlēt (bez notīm), bet - es šo sapni - spēlēt klavieres ar abām rokām taisos realizēt. Drīz, ļoti drīz. :)
Lai piepildās arī Tavs sapnis! :)
Nu Tev noteikti nemaz savādākas, kā tikai šādi aptamborētas klavieres, nepiestāvēs..tā ka, sāc vien ķerties klāt pie tamborēšanas un tad jau arī spēlēsi :))
..Mans sapnītis attiecībā uz instrumentiem, ir atjaunot savu kokles spēles prasmi..kopš muzikas skolas beigšanas, nav vairs sanācis, bet, kad izdzirdu, skudriņas skrien..un es zinu, ka KAUT KAD es to NOTEIKTI IZDARĪŠU :)
Iedvesmu arī Tev ;)
Es ļoti vēlētos apmeklēt šo koncertu!Vēl tikai jāsaskaņo kalendāri ar mīļoto!;))
Zini, kā ar tām lietām, kuras it kā ļoti gribam, bet neatrodam tām laiku? Acīmredzot, pietiekami stipri negribam un laika trūkums ir tikai atruna! K-ko citu sevis labā taču tik un tā darām (man, piem., tas ir teātris un koncerti, Tev, cik noprotu, - dažādi rokdarbu kursi)! Man tā pati slēptā vēlme ir ģitārspēle, taču saprotu, ka mums pašlaik citas prioritātes - bērni! :c) Izaugs viņi un tad tik mēs kā aptrakušas mācīsimies! :cD
Un aptamborētās klavieres ir vienkārši ekselentas!
skaists sapnis :)
bet katram jau ir tāds skaists un brīnišķīgs nepiepildīts bet ļoti gribēts sapnis :)
man tāds bija (nē ir joprojām) kļūt par astronomi. par to kas pēta to skaisto zvaigžņoto visumu, planētas, neatklātās un nezināmās lietas :) ak kā gribējās kļūt. es takš maza būdama zināju visus zvaigznājus un vēl parādīt zvaigžņotajā debesī to visu :D un man bija tikai 0 gadi, un neviens to man nemācīja ....
10 gadi - gribēju rakstīt :D
tēvu mēģināju pierunāt lai atrod man skolu kur to visu mācīties. bet tālāk pa pāris grāmatiņām ko viņš man iedeva netika :)
ai, cik daudz sapņu te atklājas :)))
Kristīn un Zane, es jau jūtu, ka tik labi tamborēt vēl nemāku, manas klavieres gan varētu ar rozēm apaugt :)))
Liki, gribēju ļooooti stipri, bet bērnībā nebiju spēles noteicēja, tur tad arī tā lielā izdevība tika palaista garām, jo pēc tam jau grūti atlicināt laiku tik nopietnai nodarbei, jo klavieres varēju atļauties sev nopirkt tikai tad, kad biju patstāvīga savā mājvietā ar saviem ienākumiem :)
Madara, Tev gan nopietns sapnīc bijis, Latvijā jau gan laikam grūti tādu būtu realizēt (pārāk mazi esam lielai zinātnei)
Liels paldies, meitenes, par uzmundrinošajiem vēlējumiem, var jau būt, ka tomēr pie tiem bērnības sapņiem atgriežamies (nu vismaz uz pensijas laiku, kad bērni lieli un uz darbu nav jāiet :D)
Ierakstīt komentāru